Tur aiz Ilūkstes (1. turpinājums)

Vilis Veldre

Ne visas vietas Dieva pasaulē var būt gluži tādas pat, kā šī viena, kur Dievs jums lēmis dzīvot. Saprotams, arī citās vietās ir cilvēkiem zeme zem kājām un debesis virs galvas. Taču katrā vietā ir citāds redzējums, kad vērojam, ko cilvēki dara uz zemes un ko viņi domā darīt debesīs.

To zinādami, jūs ejat no Līksnas baznīcas pāris kilometrus lejup uz Daugavu. Sākumā redzat vienu vienīgu Daugavas līci, un ja jūs neietu pēc kartes, tad jūs varētu domāt, ka drīzi nonāksit pie kāda ezera.

Tad pēkšņi ceļš kā grava iziet cauri stāvam krastam un jūs redzat, ka esat nonākuši lielas upes malā. Skataities nu labi vērīgi, jūs taču stāvat pie Daugavas!

Pie krasta ir

celtuve uz divi laivām.

Arī tauva ir kārtībā, lai varētu celtuvi aizvilkt uz otru krastu. Un otrā krastā jau piebraucis pajūgs ar divi braucējiem un sauc, ka grib tikt pāri uz šo pusi. Tad no šīs puses pienāk vēl divi pārcelties gribētāji: pajauns puisis platmalē un kāda jaunkundze, pēc izturēšanās spriežot puiša māsa.

Redzēdams, ka nav pārcēlēja, puisis nospriež, cēlējs būšot aizgājis brokastīs, un iet pa krastu augšā uz cēlēja māju. Drīzi viņš atgriežas, un cēlējs viņam nāk blakus. Tūdaļ celtuve tiek atraisīta no pāļiem, cēlējs ar puisi ķeras pie tērauda stiepļu tauvas, no krasta uz krasta pārstieptas, un lēnām velk celtuvi Daugavai pāri. Kad celtuve jau atvilkta gabalu no krasta, vilcēji mitējas vilkt, un paši Daugavas viļņi dzen celtuvi gar tauvu pretī otram krastam.

Pa to laiku cēlējs ar puisi runājas par jauniem zābakiem: kur tos Ilūkstē vislabāk un lētāk nopirkt. Un jūs ar puiša māsu jau iepazinušies tiktāl, ka zināt viņu ejam uz kādiem tur svētkiem Ilūkstes baznīcā, jo pašlaik ir saulains svētdienas rīts.

Un tad jūs, izkāpuši lēzenā smilšu krastā, ejat puisim un viņa māsai līdzi uz Ilūksti, kas vēl esot kādi 4 kilometri.

No sākuma ceļš iet pa Daugavmalas pļavām. Puisis zina, ka tās esot

Daugavpils cietuma pļavas.

Siena laikā cietumnieki te raujoties kā pa talku.

Pavasarī pļavas bijušas visgarām pārplūdušas. Te gājis pāri viss Krievijas ledus. Kārklu krūmi pļavmalās nobrāzti kā nomizoti, gandrīz visi balti. 1931. gadā, kad tie pavisam lielie plūdi bijuši, tad Nizgalānu ciemā tepat netālu pie Daugavas lopus no kūtīm tikai tā varējuši izglābt, ka jaukuši nost kūtīm jumtus un lopus ar virvēm vilkuši laukā caur griestiem un laiduši laivās.

Un apaļās bedres, kas pļavās šur un tur ieraugāmas, ir granātu bedres. Ai, ai, kas te kara laikā bijusi par negantu šaušanu! Krieviem bijuši ierakumi tepat priedēs, kur aiz pļavām redzami tādi kā kalni. Vācieši stāvējuši tālāk.

Pa nokalni uz augšu iedami, jūs tiešām redzat, ka viss priedulājs izrakāts robainiem tranšeju grāvjiem un izvandīts granātu dobēm.

Ja, tas bijis 20 gadus atpakaļ, tas karš. Un 20 gadi cilvēka mūžā ir pietiekoši liels laika sprīdis, lai daudz ko pārvarētu, arī kara postījumus. Un jūs redzat, ka tie ir pārvarēti. Visur izaugusi jauna dzīve, kaut arī uz drupām.

Un kad

ieraugāt Ilūksti,

nesabīstaties tad, redzēdami, ka vislielākā celtne tur ir — karā sagrautas katoļu baznīcas drupas. Kad šī baznīca vēl nebijusi nopostīta, viņa bijusi skaistākā un plašākā katoļu baznīca visā Baltijā. Ilūkstē nu jau atkal ir 1300 iedzīvotāju, un tiem visiem ir kur dzīvot. Gluži citu ainu jums būtu nācies redzēt pirmajos gados pēc kara.

Kā zināt, visa Ilūkstes pilsēta bija sagrauta drupās un gruvešos, pilnīgi noslaucīta no zemes virsus. Vesela bija paglābušies tikai viena maza pirtiņa.

Iedzīvotāji, kas atgriezās no bēgļu gaitām, ierīkoja sev mājokļus zemnīcās, nesagrautos pagrabos un baznīcas lielajās drupās.

Tagad jūs varat pārliecināties, ar kādu sparu ilūkstieši atjaunojuši savu drupās grauto dzīvi. Saprotams, daudzās vietās valsts nākusi palīgā.

Ilūkste ir pilsēta, kas nepilnos 20 gados izaugusi no pelniem un gruvešiem. Un kad jūs paskatāties uz ģimnāzijas jauno četrstāvīgo mūra ēku, celtu Ilūkstes augstākajā vietā no dzeltenajiem ķieģeļiem, tad jūs no visas tiesas jūtiet, ka šinī pilsētā iet dzīve strauji uz augšu.

Tikai piezīmēsim, ka Ilūkstei nekad nav bijis un arī tagad vēl nav īstas pilsētas rakstura. Te katrs namnieks ir arī lauksaimnieks. Un Ilūkstē nav gandrīz nevienas ģimenes, kurai nebūtu pašai savas govs. Un visiem ilūkstiešiem ir lauki ārpus pilsētas, kur šīs savādās pilsētas iedzīvotāji pavada savas dienas no agra pavasara līdz vēlam rudenim, kopdami savas druvas ar tādu pat gādību, kā visi zemkopji.

(Turpinājums sekos.)

1936.07.13 Brīvā Zeme Nr. 154

Strādnieku Sports un Sargs un Daudzeses skola (1932. g)

Nesen šeit nodibinājās SSS nodaļa. Tai svētdien,  6. martā, bija atklāšanas svētki. Apmeklētāju bija maz. Pārdotas tikai apm. 50 biļetes, jo apkārtnē klīda baumas, ka SSS nodaļas biedri būšot pierādīt savas spējas boksa cīņā arī pie balles apmeklētājiem. Kad dažam labam bija jau galviņa silta, kāds SSS nodaļas biedrs sāka mēroties spēkiem ar kādu apkārtnē labi pazīstamu huligānu, kurš jau vairākas reizes sodīts par huligānismu. Policijas kārtībniekam un kādam aizsargam mēģinot „dūšīgos sportistus” izšķirt, nācās saņemt pa vienam otram boksa sitienam. līdz beidzot pēdējais dabūjis piedraudēt ar revolveri un tikai tad dūšīgos cīnītājus nomierināt. Policija par abiem čempioniem sastādījusi protokolu saukšanai pie atbildības par huligānismu un pretošanos policijai.

Bez tam vēl minētā vakarā garāmgājēju uzmanību saistīja SSS nodaļas priekšnieka māja, kur pie „grokus” glāzēm piekopuši citāda veida sportu.

Daudzese ir vientuļš Zemgales stūrītis, diezgan tālu no dažādiem centriem. Viņu no trim  pusēm apēno lieli meži. Tā pagājušajā gadā uzcēla jaunu gaismas un zinātnes pili – skolu. Tik par nožēlošanu . daudzi bērnu vecāki ir pārāk vecmodīgi, un,  kuri tikai iespēj, ved savus bērnus garām šai pilij uz 12 km attālo Sērenes pamatskolu, jo viņi neatzīst to, ka viņu bērni jau no mazotnes tiktu piesātināti ar politiku un audzināti sociālisma garā.

Un šādi bērnu vecāki būtu ļoti daudz, kuri sūtītu savus bērnus citur, ja vien to iespētu.

Kā skaidrs piemērs augšējam ir tas, ka pie mums nesen nodibinājās SSS nodaļa, kur viens no galveniem dibinātājiem, kas sākumā bija ievēlēts arī valdē, ir skolotājs S., pārējie stāv vairāk aizmugurē un izliekas neitrāli.

Skolas padome pieprasīja skolotāja izstāšanos no SSS nod. valdes, kas no formālās puses arī tika darīts. Bez tam vēl, kā dzird, skolas telpas tiekot izlietotas dažādiem sporta vingrinājumiem. Interesanti, kāpēc to neredz skolas priekšnieks? Un vai šeit nebūtu kāds vārds sakāms skolas jeb pag. padomei? Vai tiešām mēs cēlām skolu, lai to nodotu vienas politiskās partijas rīcībā?

 Mikus

Lauku Domas Nr 11, Ceturtdien, 17. martā 1932.g

Jēkabpils apr. skolotāju konference 24. un 25. janv (1932.g)

Jēkabpils apr. tautskolu inspektors K. Šenhofs bija sasaucis apriņķa pamatskolu skolotāju konferenci II. Jēkabpils pilsētas pamatskolā. Konferenci atklāja 24. janv. ap pīkst. 10. rītā.

………………..

Pie ziņojuma ņem vārdu J.Circenis (no Daudzeses). Konstatē skolu valdes darbības pozitīvās puses. Slidens ceļš ir tas, ka atļauj trūcīgiem bērniem neapmeklēt skolu, bet turēt tikai pārbaudījumus. Tas var samazināt skolēnu skaitu. Tāpat grūti darboties sabiedriskā laukā, jo pret skolotājiem no dažu politisku grupu pārstāvjiem dzen demagoģiju. Aicina to nedarīt.

O. Ģērķis (no Mēmeles) ieteic nenostāties partijām tikai opozīcijas stāvoklī un skatīties uz reāliem dzīves apstākļiem, jo tagad valsts intereses prasa kopējus spēkus kā jebkad. (Tas zīmējas uz J. Circeni kā socialdemokrātu, jo socialdemokrāti stāv pašlaik opozīcijā).

Kad J. Circenis atbildējis, inspekt. K.Šenhofs aizrāda, ka J. Circeņa kga partija (sociāldemokrāti) nav arī svēta no demagoģijām. Kā piem. ņem Viesītes pilsētu, kur valda sociāldemokrāti. Viesītē ir valdījusi neiecietība un nerēķināšanās ar apstākļiem, kā reti kur. Lietderības rāmjos visiem jārunā un jādzīvo.

Jēkabpils Vēstnesis Nr.4

Ceturtdien, 28. janvārī, 1932.g

no www.periodika.lv

 Vairāk par Jāni Circeni: 

Personības Daudzeses skolā - 2. Jānis Circenis, no 1921. līdz 1934. gadam.

http://piliensjura.blogspot.com/2015/05/personibas-daudzeses-skola-2-janis.html

1940.-1941. gads. Daudzeses skolā atgriežas Jānis Circenis un Emīlija Liepiņa

http://piliensjura.blogspot.com/2015/05/1940-1941-gads-daudzeses-skola.html

Pasākums Daudzevā (1932.g)

Daudzeva. Saviesīgā b—ba ar enerģisko vietējo skolas pārzini Circeņa kungu 6. janv. sarīkoja atvadīšanās vakaru ilggadējam un aktīvam biedrības darbiniekam Jurevica kungam. Izrādīja J. Raiņa „Pūt vējiņi". Jurevics tēloja Leldi un viņa kundze—Baibu. Jurevics bija ar labu aktiera talantu Didzis un Anda Circeņi kgs ar kundzi apmierinoši. Pārējās lomas vājāk izpildītas. It sevišķi nebija lomās Gatiņš—Skujiņš. Pēc izrādes Jurevicam pasniedza ziedus. Mīļš paldies sabiedrības cilvēkiem, lai daudzevieši neaizmirst Jurevicu un viņa darbus. Sekot, atbalstīt Circeņa kungu darbā! Circens ir arī skolas iekārtu priekšzīmīgi nostādījis. Nav otras tādas skolas Jēkabpils apriņķī, kā Circeņa vadītā. Skolā, kā arī sabiedrībā Daudzevā enerģiskāka ir viņa vadītā darbība, kurai gandrīz blakus Sunākste skolotāju saimei, tikai pēdējai nav vēl viss, lai sniegtu visiem, kas prasa kultūru.

Ikars.

Mūsu dzīve Nr 1.

 Trešdien, 27. janvārī 1932.g 

no www. periodika. lv

Kas ievēlēts jaunās apriņķu pašvaldībās (Jēkabpils, 1931. gads)?

……….

Jēkabpils apr. valdē ievēlēti no zemn.savien. sar. Nr. 1. ar 5085 balsīm (1928. g.— 4994 b.) līdzšin. apr. valdes loc. Krišjānis Malcenieks, 46 g., jaunsaimn. no Saukas pag., un no sociald. sar. Nr. 3. ar 2895 balsīm (1928. gadā — 4569 b.) līdzšinēj. Kārlis Vanags, 33 g., jaunsaimn. no Zalves pag. Apr. revīz. komisijā no zemn. savien. sar. Nr. 1. ar 5499 b. ievēlēts Jānis Jaunzems, 45 g., vecsaimn. no Sērenes pag.; no jaunsaimn.-sīkgruntn. sar. Nr. 2. ar 2098 b. Kārlis Polans, 31 g., jaunsaimn. no Sēlpils pag. un no sociald. sar. Nr. 3. ar 3073 b. līdzšin. Jānis Circenis, 40 g., skolotājs no Daudzeses.

………………

Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis Nr 471, 13. martā 1931. g

no www. periodika. lv