piektdiena, 2015. gada 15. maijs

Personības Daudzeses skolā - 2. Jānis Circenis, no 1921. līdz 1934. gadam.

(pirmo daļu lasiet šeit -http://piliensjura.blogspot.com/2015/05/personibas-daudzeses-skola-1.html)

Skolotājs un skolas pārzinis Jānis Circenis (laika periodi no 1921. gada līdz 1934. gadam, un no 1940. gada jūlija līdz 1941. gada jūlijam). Dzimis 1891. (?) gadā. Darbojies Sociāldemokrātiskajā  strādnieku partijā, aktīvi piedalījies dažādās sabiedriskās aktivitātēs un organizāciju darbā, arī tās dibinot. Ieņēmis amatus komisijās, valdēs, arodbiedrībās. Piemēram - vadījis Daudzevas Saviesīgo biedrību un Staburaga apkārtnes skolotāju arodbiedrību.

1925. gadā Daudzevas saviesīgā biedrība skolotāja Jāņa Circeņa vadībā atklāj savu Tautas namu – tā ir pārbūvēta kroga ēka Daudzesē, netālu no pašreizējās skolas. Saviesīgā biedrība tiek uzteikta ne tikai par pašaizliedzīgu dalību būvēšanā, bet arī koncertiem, priekšlasījumiem un dramatiskās mākslas kursiem.

Mazliet amizanta ir piezīme 1926. gada „Jēkabpils Vēstnesī” par to, ka skolotājam J. Circenim nozagtas vairākas grāmatas, vainīgais – P.Strade no „Platansu” („Platausu”?) mājām atrasts un sodīts. Droši vien vairs neviens bargajam skolotājam grāmatas vairs nezaga...

Interesanti lasīt par skolotāja  J.Circeņa kandidēšanu Jēkabpils apriņķa valdes un revīzijas komisijas vēlēšanām 1928. gadā. Raksts „ Jēkabpils Vēstnesī” (Nr.5, 3. Februāris, 1928.) nosaukts „Kandidātu plūdi”, un tas atspoguļo situāciju ar daudzpartiju sistēmu Latvijā – uz divām valdes locekļu vietām un trijām revīzijas komisijas locekļu vietām kandidē deviņi saraksti. Jānis Circenis nekandidē no Daudzeses pagasta – tur startē vietējā sīkpartija jeb „Sīpola liste” ar Pēteri Sīpolu priekšgalā - , bet gan no attālā Ābeļu pagasta, kur izveidota „ Latvijas zocialdemokratiskās strādnieku partijas Ābeļu grupa”. Saraksts Nr.3 ir „ Apvienotais strādnieku, sīkzemnieku, jaunsaimnieku un darba inteliģences kandidātu saraksts”. Raksta autors mazliet indīgi piezīmē, ka strādnieku rindās paslēpušies arī vecsaimnieki – pirmais kandidāts E. Orehovs esot saimnieka dēls.  Rezultāti gana labi – Jānis Circenis iegūst revīzijas komisijas locekļa godu, bet viņa saraksta biedrs Kārlis Vanags – valdes locekļa vietu. „Jēkabpils Vēstnesis” (Nr. 10, 1928. gada 9. marts) komentē, ka „zocialistiem” tik labi panākumi tādēļ, ka nav bijuši vienoti „ pilsoniskie saraksti”, un balsis saskaldījušās starp vietējām personībām. Savu vietu revīzijas komisijā Jānis Circenis saglabā arī 1931. gada vēlēšanās.

Tāpat enerģiskais skolotājs/skolas pārzinis paspēj darboties kultūras laukā – notiek Daudzevas Saviesīgas biedrības pasākumi ar teātra izrādēm. J. Circenis tiek ievēlēts, piemēram,  sekretariātā  Lauku teātru kongresā (1-3.aprīlis, 1928. gads).

Regulāri – piemēram, 1932. un 1933. gadā notiek Jēkabpils apriņķa skolotāju konferences, kurās Jānis Circenis ņem aktīvu dalību un tiek ievēlēts sekretariātā. Presē pieminētas Jāņa Circeņa uzrunas konferences, interesantākā ir iebilde par to, ka „grūti darboties sabiedriskā laukā, jo pret skolotājiem no dažu politisku grupu pārstāvjiem dzen demagoģiju. Aicina to nedarīt.”. Sākas diskusija par opozīcijas partijām un „ inspekt. K.Šenhofs aizrāda, ka J. Circeņa kga partija (sociāldemokrāti) nav arī svēta no demagoģijām. Kā piem. ņem Viesītes pilsētu, kur valda sociāldemokrāti. Viesītē ir valdījusi neiecietība un nerēķināšanās ar apstākļiem, kā reti kur. Lietderības rāmjos visiem jārunā un jādzīvo.” („Jēkabpils Vēstnesis”  Nr.4, 28. janvārī, 1932.g).

1933. gadā nodibinās Staburaga apkārtnes skolotāju arodbiedrība, kurā J. Circenis darbojas valdē un vada sanāksmes. Šeit piedalās arī skolotāja Emīlija Liepiņa (dz. 1902.g.). Organizācija darbojas aktīvi, bieži notiek tās biedru tikšanās, kas tiek rūpīgi sagatavotas un organizētas. Sanāksmēs tiek uzaicināti dažādi lektori un notiek priekšlasījumi – piemēram, 1933. gada 26. novembrī sanāksme notiek Daudzeses skolā, uzstājas lektors J. Greste par skolotāju darba vērtēšanu, priekšlasījums ilgst 7 stundas. Lai visi „ kollēgas” var tikt uz skolu no Daudzevas dzelzceļa stacijas, tiek „ aizsūtīti priekšā vedēji” („ Mūsu Nākotne” Nr 42, 15. novembris un Nr. 45, 6. decembris, 1933. gads).

Daudzsološā Daudzeses skolas pārziņa karjera pēkšņi pārtrūkst, jo 1934. gada 15. maijā notiek valsts apvērsums un par prezidentu jeb Vadoni kļūst Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Tika apturēta politisko partiju darbība, slēgtas daudzas arodbiedrības (arī Staburaga apkārtnes skolotāju arodbiedrība „ pēc iekšlietu ministra rīkojuma” likvidējas 1936. gadā).

„Daudzeses pag. 6-kl. pamatskolas pārzinis J. Circenis uz paša lūguma” atstāj tik mīļo darbavietu, faktiski – tiek atlaists. Skolotāja E. Liepiņa tiek cauri vieglāk – „pārcelta no Daudzeses pag. 6-kl. uz Dignājas pag. Mežgala I. pak. pamatskolu”, kas laikam gan tolaik ir diezgan nomaļa vieta. („Jēkabpils Vēstnesis Nr.19, 9. maijā, 1935.g) Emīlija Liepiņa tur savus spēkus veltī skolas dārza kopšanai un atturības biedrības nodaļas vadīšanai, lai gan biedrības sarīkojumi apmeklēti „ ne visai teicami” un pati skolotāja atzīst, ka „nodaļai nākoties darboties diezgan grūtos apstākļos, jo apkārtnē atturības ideja ne tikai netiekot atbalstīta, bet gan traucēta un apkarota” („Jaunā Balss”, žurnāls tautas vienībai un patriotiskai audzināšanai atturības garā Nr. 3, 01.03.1938).

Nav zināms, ko Ulmaņa valdības laikā dara Jānis Circenis. Ir nojaušams, ka savu skolu viņš tomēr šajā laikā neaizmirst – „Jauni sekotāji Valsts prezidenta Dr. K. Ulmaņa 28. janvāra draudzīgajam aicinājumam….J. Circenis Daudzesas pamatskolai [dāvinājis] – 6 augļu kociņus” („Rīts” Nr 114, 25, aprīlī, 1936. g.).

Un pie pirmās izdevības Jānis Circenis atgriežas – un kā vēl atgriežas... (skatīt tālāk).

Materiāli no www. periodika. lv

Attēlā - jaunās Daudzeses skolas ēkas foto no R. Dēliņa raksta „Zem Latvijas debess…” (Sējējs, 01.11.1938.), kurā aprakstīti Latvijas valsts sasniegumi.


Turpmāk - par Augustu Arvīdu Ziņģi (laika periods no 1934. līdz 1940) un J.Circeņa atgriešanos skolā 1940. gadā.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru