Nezināmu
iemeslu dēļ līdz pat 1941. gada augustam par Jāņa Circeņa darbību presē nav
nekas atrodams, toties 21. augusta „Jēkabpils Vēstnesis” Nr.5 nāk klajā ar
skarbu „Daudzesieša” kritiku par J.Circeni, Ā.Vanagu un Jureviču „Kā komunisti
nesa „kultūru” Daudzesē”. Un kāpēc gan arī nekritizēt, ja tagad „jaunu,
latviešiem piemītošu enerģiju pie malas nobīdītie patrioti, kam laimējis
izbēgt no izsūtīšanas, uzsākuši jaunu valsts celtniecības darbu Lielvācijas
armijas aizsegā, kas garantē mieru un drošību”. Tā nu tas bija - Vācijas armija
8.jūlijā bija jau pilnībā okupējusi visu Latvijas teritoriju.
No šī raksta
uzzinām, ka „Circenis kopā ar Valmieras komunistiem Latvijas bijušās robežas
atstājis 29. jūlijā, Jurevičs dažas dienas vēlāk pazudis ar izpildu komitējas
automašīnu, bet Vanags, cik zināms, slapstās. Daudzesiešiem mantojumā atstātas
tukšas kases un izpostīti nami.” Interesanti lasīt par cīkstiņu ap tautas namu
– komunisti pārmeta aizsargiem tautas nama atņemšanu un nolaišanu tādā
stāvoklī, ka jākopj vairākas dienas talkā, toties „daudzesietis” apsūdz komunistus par to, ka „tika izpostīti
aizsargu nama un skolas izdaiļojumi. Lielā steigā no apgrozības izņēma labāko
latviešu rakstnieku grāmatas no aizsargu un skolas bibliotēkām”. Pārmetumi
birst „arī par visas sabiedriskām vajadzībām domātās naudas summas aizgājušas
valdošo „biedru" ērtību un izdzīves vajadzībām”.
Kas notika
ar šiem cilvēkiem tālāk? Vismazāk ziņu atradu par Augustu Arvīdu Ziņģi – 1942.
gadā A.Ziņģis ir piedalījies kāda sarīkojumā Daudzesē, spēlējot teātra
izrādē.
Emīlija Liepiņa aktīvi
darbojusies pedagoģijas laukā – kļuvusi par Jēkabpils rajona skolu inspektori,
par tautas izglītības nodaļas vadītāju, par 1. vidusskolas direktori. Par viņu
teikts, ka „ir aktīva zinātniskā ateisma propagandiste, aktīva tautas tiesas
piesēdētāja, nepilngadīgo komisijas locekle. Jēkabpils iedzīvotāji viņu pazīst
kā ilggadēju deputāti — veselības aizsardzības un sociālās nodrošināšanas
pastāvīgās komisijas priekšsēdētāju”.
Ādolfs
Vanags pēc kara izvēlējies darboties dramaturģijas jomā. Kara sākumā evakuējās
kopā ar Padomju Armiju, cīnījās frontē, pēc tam strādāja aizmugurē — kultūras
darbā. Pēc kara kļuvis par LPSR Valsts Ceļojošā teātra organizatoru un
direktoru, strādāja arī kā režisors un aktieris. Vēlāk vairākus gadus vadīja Emīla
Melngaiļa vārdā nosaukto Republikānisko tautas mākslas namu. Sarakstījis
vairākas lugas, pārsvarā viencēlienus, par tolaik aktuālu tematiku („Roku rokā”, „Līgavainis”, „Zelta graudi”, „Ir jau saskaņots”,
„Izvēlīgā sieva”, „Kolektīvais spēks”,
„Platpēda sper soļus”). Miris 1957. gadā.
Jānis
Circenis – viņa karjera tomēr un diemžēl turpinājusies diezgan paredzamā
virzienā – ja taisnība 1952. gada 18. oktobrī laikrakstā „Latvieši Amerikā”
V. Lamberga publicētajā rakstā „Latviešu nodevēji” esošajai informācijai, tad:
"DAUDZEVAS
PAGASTS J. Circenis, 56 g. v., vidēja auguma, korpulents, Latvijas laikā bijis
Daudzevas pamatskolas pārzinis, bijis soc. dem., kara laiku pavadījis PSRS.
1944. g. pavasarī cīnījies Oškalna sarkano
partizānu izpletņu lēcēju grupā. Sarkanarmijai ienākot Daudzevā, asiņaini izrēķinājies ar vietējiem.
1946. g. pārcēlies uz Rīgu 1946. g. pārcēlies uz Rīgu, ir MVD kapteinis”.
Iepriekš publicētie raksti par personībām Daudzeses skolā:
Personības Daudzeses skolā - 1
Personības Daudzeses skolā - 2. Jānis Circenis, no 1921.
līdz 1934. gadam.
Daudzeses skola 1934.-1940. Personības - 3. Skolas pārzinis
A.Ziņģis
1940.-1941. gads. Daudzeses skolā atgriežas Jānis Circenis
un Emīlija Liepiņa
Sagatavots
pēc www. periodika. lv materiāliem
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru