1941. gads Daudzeses skolā un turpmākās gaitas

Nezināmu iemeslu dēļ līdz pat 1941. gada augustam par Jāņa Circeņa darbību presē nav nekas atrodams, toties 21. augusta „Jēkabpils Vēstnesis” Nr.5 nāk klajā ar skarbu „Daudzesieša” kritiku par J.Circeni, Ā.Vanagu un Jureviču „Kā komunisti nesa „kultūru” Daudzesē”. Un kāpēc gan arī nekritizēt, ja tagad „jaunu, latviešiem piemītošu enerģiju pie malas nobīdītie patrioti, kam laimējis izbēgt no izsūtīšanas, uzsākuši jaunu valsts celtniecības darbu Lielvācijas armijas aizsegā, kas garantē mieru un drošību”. Tā nu tas bija - Vācijas armija 8.jūlijā bija jau pilnībā okupējusi visu Latvijas teritoriju.

No šī raksta uzzinām, ka „Circenis kopā ar Valmieras komunistiem Latvijas bijušās robežas atstājis 29. jūlijā, Jurevičs dažas dienas vēlāk pazudis ar izpildu komitējas automašīnu, bet Vanags, cik zināms, slapstās. Daudzesiešiem mantojumā atstātas tukšas kases un izpostīti nami.” Interesanti lasīt par cīkstiņu ap tautas namu – komunisti pārmeta aizsargiem tautas nama atņemšanu un nolaišanu tādā stāvoklī, ka jākopj vairākas dienas talkā, toties „daudzesietis”  apsūdz komunistus par to, ka „tika izpostīti aizsargu nama un skolas izdaiļojumi. Lielā steigā no apgrozības izņēma labāko latviešu rakstnieku grāmatas no aizsargu un skolas bibliotēkām”. Pārmetumi birst „arī par visas sabiedriskām vajadzībām domātās naudas summas aizgājušas valdošo „biedru" ērtību un izdzīves vajadzībām”.

Kas notika ar šiem cilvēkiem tālāk? Vismazāk ziņu atradu par Augustu Arvīdu Ziņģi – 1942. gadā A.Ziņģis ir piedalījies kāda sarīkojumā Daudzesē, spēlējot teātra izrādē. 

 Emīlija Liepiņa aktīvi darbojusies pedagoģijas laukā – kļuvusi par Jēkabpils rajona skolu inspektori, par tautas izglītības nodaļas vadītāju, par 1. vidusskolas direktori. Par viņu teikts, ka „ir aktīva zinātniskā ateisma propagandiste, aktīva tautas tiesas piesēdētāja, nepilngadīgo komisijas locekle. Jēkabpils iedzīvotāji viņu pazīst kā ilggadēju deputāti — veselības aizsardzības un sociālās nodrošināšanas pastāvīgās komisijas priekšsēdētāju”.

Ādolfs Vanags pēc kara izvēlējies darboties dramaturģijas jomā. Kara sākumā evakuējās kopā ar Padomju Armiju, cīnījās frontē, pēc tam strādāja aizmugurē — kultūras darbā. Pēc kara kļuvis par LPSR Valsts Ceļojošā teātra organizatoru un direktoru, strādāja arī kā režisors un aktieris. Vēlāk vairākus gadus vadīja Emīla Melngaiļa vārdā nosaukto Republikānisko tautas mākslas namu. Sarakstījis vairākas lugas, pārsvarā viencēlienus, par tolaik aktuālu tematiku („Roku rokā”, „Līgavainis”, „Zelta graudi”, „Ir jau saskaņots”, „Izvēlīgā sieva”, „Kolektīvais spēks”,  „Platpēda sper soļus”).  Miris 1957. gadā.

Jānis Circenis – viņa karjera tomēr un diemžēl turpinājusies diezgan paredzamā virzienā – ja taisnība 1952. gada 18. oktobrī laikrakstā „Latvieši Amerikā” V. Lamberga publicētajā rakstā „Latviešu nodevēji” esošajai informācijai, tad:         

"DAUDZEVAS PAGASTS J. Circenis, 56 g. v., vidēja auguma, korpulents, Latvijas laikā bijis Daudzevas pamatskolas pārzinis, bijis soc. dem., kara laiku pavadījis PSRS. 1944. g. pavasarī cīnījies Oškalna sarkano partizānu izpletņu lēcēju grupā. Sarkanarmijai ienākot Daudzevā, asiņaini izrēķinājies ar vietējiem. 1946. g. pārcēlies uz Rīgu 1946. g. pārcēlies uz Rīgu, ir MVD kapteinis”.

Iepriekš publicētie raksti par personībām  Daudzeses skolā:

Personības Daudzeses skolā - 1

http://piliensjura.blogspot.com/2015/05/personibas-daudzeses-skola-1.html

Personības Daudzeses skolā - 2. Jānis Circenis, no 1921. līdz 1934. gadam.

http://piliensjura.blogspot.com/2015/05/personibas-daudzeses-skola-2-janis.html

Daudzeses skola 1934.-1940. Personības - 3. Skolas pārzinis A.Ziņģis

http://piliensjura.blogspot.com/2015/05/daudzeses-skola-1934-1940-personibas-3.html

1940.-1941. gads. Daudzeses skolā atgriežas Jānis Circenis un Emīlija Liepiņa

http://piliensjura.blogspot.com/2015/05/1940-1941-gads-daudzeses-skola.html

Sagatavots pēc www. periodika. lv materiāliem