Arī pašvaldības grēko ar lielu kredītu ņemšanu. Un arī 1937. gadā:
Jēkabpils apriņķa lauku pašvaldību vecākais P.Prikulis norāj Daudzeses
pagastu par pārmērīgi lielu kredītu ņemšanu jaunajai skolai - pagastam
ir grūtības pat norēķināties par termiņmaksu.
Jēkabpils apriņķa pagastu pašvaldību dzīve un darbs
P. Prikulis,
Jēkabpils apriņķa lauku pašvaldību vecākais
(2. turpinājums).
Pagastu vispārējā financiālā stāvokļa novērtēšanā ir ņemtas vērā aktīvu un pasīvu starpības, neieskaitot pagastam piederošās sabiedriskās ēkas, jo pēdējās traucētu pārskatāmību par pagasta rīcībā esošiem līdzekļiem un kreditēšanās rezervēm. Pagastu nami, skolas, biedrību nami un nespējnieku patversmes ir tautas uzkrāti kapitāli — vērtības, kuri kā tādi figurē bilancēs, bet nav ņemami vērā, novērtējot pagasta kā juridiskas personas financiālās spējas; tā kā par to pārvēršanu naudā nevar būt runa, tad tos šajā gadījumā pie financiālā stāvokļa apsvēršanas neņemsim vērā. Pateicoties šādai novērtēšanai savā ziņā iznāk netaisnība tiem pagastiem, kuri veikuši lielākas celtnes,kā Neretas, Daudzeses, Seces, Sunākstes un Elkšņu pagastiem, jo viņu budžetu apgrūtinājumiem ar kredītiem, stāv pretim veiktais darbs. Turpretim pagaidām financiāli labi stāvoši pagasti kā Dignājas, Saukas, Mazzalves, Mēmeles un Vārnavas, stāv ceturtā vietā celtniecības ziņā.
…….
Zemes ienesīguma kopvērtība der par mērauklu sabiedrisko ēku būvei ņemamā kredita lieluma noteikšanai. Šo apstākli nav ņēmusi vērā Daudzeses pagasta pašvaldība, kreditējoties pāri par Ls 50000-, un uzceļot savām financiālām spējām neatbilstoši lielu skolu, ar to ierobežojot iespēju drīzākā laikā uzsākt nepieciešamo pagasta nama, doktorāta un nespējnieku patversmes būves. Pareizi būtu darīts, ja ar šo kreditu būtu apmierinātas visas vajadzības, kaut ari mazākos apmēros (šeit jāņem vērā, ka Daudzeses pagasta budžets ir tikai Ls 15000.- liels, no kura apm. vienu septīto daļu iztaisa termiņmaksas par aizdevumu.
…….
Jēkabpils Vēstnesis Nr.12
Ceturtdien, 25. martā, 1937. gads
www. periodika. lv
Ar ūdeni ir tā – katrs piliens kādreiz nokļūst jūrā vai okeānā. Saplūst ar to. Bet kā ir ar cilvēka dzīvi? Vai katra cilvēka ikdienas solis, dzīves izvēles un liktenis veido vēsturi? Lasot vēstures grāmatas liekas, ka lielo notikumu vētras izmētā cilvēkus kā skaidiņas, un viņu dzīves stāsti saplūst viendabīgā masā. Mani interesē „vietu stāsti” – par to, kā veidojusies mūsdienu ainava vietās, kuras ir tuvas un pazīstamas. Turpat arī "cilvēku stāsti" - par tiem, kas te dzīvojuši.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Jauna skoliņa - tā ir lieliska ideja. Lai izdodas.
AtbildētDzēst