Pie tautskolu šūpuļiem - Daudzeses skolas vēsture

Jēkabpils Vēstnesis Nr. 48, ceturtdien, 2. decembrī, 1937. g.

no: www.periodika.lv

 Pie tautskolu šūpuļiem

Daudzeses pagasta pirmās skolas sākumi meklējami pirms kādiem 85 gadiem [skaitot no publikācijas brīža – 1937. gada / piezīme mana J.B.] baznīcas Dziedātāja mājā, kur mācījuši skolotāji: Jansons, Melderis, Kundziņš, Liepiņš un Bruģis. Kad kurš un cik ilgi — tagad jau grūti noskaidrojams, jo raksti par tiem laikiem nav uzglabājušies.

Tā kā minētā māja ar laiku izrādījusies par šauru skolas vajadzībām, tad 1879. g. pagasta sabiedrība cēlusi jaunu skolas namu — no ķieģeļiem, ar skārda jumtu. Skolas celšanai grāfs Šuvalovs dāvinājis celmainu zemes gabalu. Uz jauno skolu pārnācis skolotājs Bruģis un darbojies līdz 1882. g. Skolēnu skaits toreiz bijis ap 25—30. Mācītājs Kiršteins raksta, ka Bruģis Daudzesē par skolotāju apstiprināts 1876. g. un domā, ka šajā gadā ari dibināta skola. Pēc Bruģa par skolotāju izraudzījās Irlavas zemināra audzēkni J. Upenieku, kurš skolā nostrādāja no 1882. (pēc Kiršteina — no 1884.g.) lidz 1926. g., pārdzīvodams pārvācošanas un tautisko centienu vējus un pretvējus. Tāpat pārkrievošanas spaidus u.l.t. Populārs ar savām galējībām bijis inspektors Satalovs. Latviešu valoda skolas sienās pilnīgi aizliegta un no bibliotēkas izskaustas latviešu grāmatas. 1905. gadā, kādreiz pienākušas ziņas, ka „melna sotņa" esot jau kautkur tepat Daudzesē. Skolēni vairs nekad nebijuši apmierināmi, un nakti slepeni aizbēguši uz savām mājām. Mācības skolā pārtrauktas uz ilgāku laiku.

1915. g. augusta mēnesi daudzesieši, negribēdami palikt zem vācu jūga, devās bēgļu gaitās. Protams, arī skolā darbs bija jāpārtrauc. — Drīzi pēc aizbēgšanas pie Daudzeses skolas notikušas niknas kaujas starp uzbrucējiem — vāciem un krieviem. Skola līdz ar citām ēkām nodegusi. Nesadegušu daļu — ķieģeļus iebrucēji aizveduši savu baraku vajadzībām

1915. g. pārtraukto darbu, skolotājs Upenieks grib turpināt 1918. g. Vācu okupācijas vara, kas bija aizņēmusi visas muižas plašākās telpas, ari atļāva kādā šaurā un mazā istabā mācīt skolēnus. Uznākot aukstam laikam, bēgļu gaitās un trūkumā novārdzinātos bērnus pārsteidza dažādas slimības un skolas darbu vajadzēja pārtraukt. 1918 g. novembri vācu karaspēks devās projām uz savu zemi, kur bija izcēlusies revolūcija. Otros Ziemassvētkos Daudzeses muižā iebruka lielnieki. Arī tie neliedza mācību turpināšanu un 1919. g. janv. mācības iesākās muižas telpās ar 30 skolēniem. Pavasari lielnieki atkal skolēnus no klases izraidīja, jo pašiem bija iepaticies tur apmesties. T. p. gada oktobri telpas atkal nodeva mūsu komendantūras rīcībā. 1. novembri nelaimīgās telpas pārgāja bermontiešu rokās, bet jau 3. novembrī latvju kareivji tos padzina, kautgan apkārtnē bermontiešu bandas šaudīja un laupīja vēl pāris nedēļas.

Ar 1920. g. janvāri skolas darbs pamazām sāka ievirzīties pareizā gultnē, iedams ar vienu plašumā. 1921. g. pieņēma par skolotāju J. Circeni, 1924. g. nāk jau trešais mācības spēks — Milda Jansons. Nāk klāt klase pēc klases, līdz beidzot skola izveidojas par pilnu sešklasīgu pamatskolu.

1926. g. ilggadīgais skolas tēvs Jēkabs Upenieks aiziet pensijā. Iesākas lielākas un biežas skolotāju maiņas. Nāk un iet Jānis Circenis, Milda Jansons, Emīlija Liepiņa, Elza Felko, Ādolfs Slieps, Kārlis Kļavinskis, Alfrēds Labajs, Pēteris Skujiņš, Minna Strazdiņš, Krišs Butāns u. c. Tagad skolu vada Augusts-Arvīds Ziņģis un kā skolotāji darbojas: Alvīne Rūķitis, Olga Ikass un Aleksandra Vīksniņa.

1930. g. 2. sept. pagasta padome izdod uzņēmējam Mārcim Grundulim jaunas skolas ēkas būvi un 6. sept. jau sāk rakt jaunās celtnes pamatus. 30. nov. daudzesieši svin skolai spāru svētkus.

1931. g. 13. okt. jaunajā namā iesākas mācības. Jaunais skolas nams ir viens no dižākajiem Jēkabpils apriņķi, bet tā izmaksa (Ls 89 000 un klaušas par Ls 30.000) vēl tagad daudzesiešus smagi nospiež. Tikai 1935. g. izdevās skolu apmest, izbalsināt un iesvētīt (27. okt. 1935 g.)

Namam ir divi stāvi un izbūvētas jumta telpas. Ēkas apkārtne ar katru gadu kļūst daiļāka, jo tiek uzposta un apstādīta augļu un košuma kociņiem. Daudzeses pamatskola izauklējusi arī vairākus plašākā sabiedrībā pazīstamus darbiniekus: inženierus brāļus Balserus, Daudzeses pag. darbvedi Pēteri Skujiņu u.c.

J.J.

(foto no www.daudzese.lv)