Tālāk - ceļojuma apraksts 1936. gada oktobrī notikušam, kā
mūsdienās teiktu - pieredzes apmaiņas braucienam: Jēkabpils apriņķa varas vīri
un pagastu priekšnieki brauc apskatīt apriņķa
dižākās jaunbūves, un redzēto apkārtnē un būvēs krāšņi apraksta līdzpaņemtais
līdzstrādnieks J. Jaudzems.
Man īpaši patika, kā lielie kungi tiek uzņemti un kā nakšņo. Ceļojuma apraksts vairākos turpinājumos - būs vēl.
Man īpaši patika, kā lielie kungi tiek uzņemti un kā nakšņo. Ceļojuma apraksts vairākos turpinājumos - būs vēl.
Tas bija tur
– Sēļzemē
Ceļojums pa
Jēkabpils apriņķi
Kādā pelēkā,
bet siltā un klusā oktobra rītā pie Jēkabpils apriņķa lauku pašvaldību vecākā
nama piestāja liels, svešs satiksmes autobuss. Ziņkārīgākie gājēji apstājās
trotuāra malā un, spriežot pēc viņu dziļā miera, varēja redzēt, ka tie gaidīs —
kas še īsti notiks, jo gluži kā no gaisa bija radies arī kāds preses fotogrāfs,
kas tīri ikdienišķiem autobusiem parasti pakaļ neskrien.
Drīzi vien
atvērās baltā nama brūndzeltenās durvis un pa tām iznāca pats apriņķa vecākais Paulis Prikulis, revidents Fr. Balodis un tūliņ pēc viņiem — vesela
virkne pagastvecāko. Viens, divi, trīs četri... Pavisam tieši septiņpadsmit.
Visbeidzot izsteidzās Jūsu līdzstrādnieks, stiepdams portfeli ar trim bieziem
piezīmju blokiem un sešiem abos galos noasinātiem zīmuļiem.
Kad no
fotogrāfa saņemts laipns paldies par mazu apstāšanos, steidzamies autobusā, kas
atripojis no kaimiņu apriņķa pilsētas Daugavpils, jo mūsu pašu lielās mašīnas
pēdējā laikā pārbūvētas akmeņu, zemju un citu mantu izvadāšanai, kas laikam
labāk atmaksājas, sevišķi ja ņem vērā, ka vasarā ekskursanti apmierinās ar tiem
pašiem vaļējiem preču izvadātājiem.
Lai nu kā,
bet mūsu brauciena nolūks ir interesants — iepazīties ar ievērojamākām apriņķa
jaunceltnēm — un tas pilda sirdis ar vieglu nemieru un ilgām, kas ir katra
ceļotāja neatņemams dārgums.
Pazib pazīstami
nami, pazīstamas sejas un... pēc dažam minūtēm mēs jau esam pie
Jēkabpils apriņķa slimnīcas
Jēkabpils apriņķa slimnīcas
vārtiem. Pagalmā
tūliņ pēc pirmiem soļiem atduramies uz kautko tādu, kas atgādina kara lauku,
bet liecina par rosmi un celtniecību. — Tie ir jaunizraktie kanalizācijas
grāvji, uz kuru malām, kā brūni lielgabalu stobri, guļ caurules, ko ieliek
grāvjos, savieno un apber zemēm.
Mūs pamanījis, pretī izsteidzas namatēvs —
slimnīcas direktors Dr.
P. Aivars un ved izrādīt jauno slimnīcas ēku, kas iesākta celt dažus
gadus atpakaļ un tagad tuvojas noslēgumam. Pēc līguma, uz pirmo decembri
celtnei jābūt pilnīgi gatavai.
„Cik būve
izmaksā? " interesējamies, aplūkodami stalto namu.
„Nezinu, vai
tik jaukā rītā vērts teikt", joko namatēvs, kas nozīmē, ka summa nav tīri
mazā un pagastvecākiem, kā slimnīcas līdzīpašniekiem, var radīt veltīgas rūpes.
Izrādās, ka
visi darbi prasa Ls 110.000. No šī skaitļa laba tiesa jāraksta kanalizācijas
labā — Ls 33.000. Kanalizācija, protams, ir nepieciešama un bez tam to
obligatoriski prasa būvnoteikumi. Attiecīgas iestādes sākumā pat gribējušas,
lai kanalizāciju novada uz Daugavu, kas izmaksātu ap Ls 50 000. Tagad to ierīko
pēc pazīstamās iesūcināšanas sistēmas. Rakšanas darbus apgrūtina biezie radžu
slāņi, par kuŗu varenību pārliecināmies apskatīdami dziļo netīra ūdens bedri,
kur sanāks viss netīrais ūdens un tad, krietni izfiltrēts, tas tiks novadīts
tālāk uz 0,5 klm attālajiem nosēdlauciņiem mežā. Tur ūdens nonāks jau tīrs,
izplūdīs un izžūs.
Ēkas
iekšpuse jau izmesta un, gandrīz, arī izkaltusi, šur — tur dzirdētiem pārmetumiem,
itkā jaunā slimnīca pārāk „lepna", — nav pamata. Sevišķi koridoros uzkrīt,
ka ar telpām bijusi pat knapināšanās.
Pirmā stāva
rietumu gals paredzēts techniskām vajadzībām: operācijām, pārsiešanas istabai,
rentgena kabinetam u.t.t. Plaši logi, daudz gaismas. Elektriskās apgaismošanas
ķermeņi gan griestos, gan sienās. Vispārīgi elektrība slimnīcā ierīkota tā, lai
to varētu izlietot dažādām vajadzībām. Piemēram, pie katras slimnieka gultas
pieiet četri vadi: apgaismošanas, zvana, radio un spēka, tā kā slimniekam bez
pārvietošanas varēs izdarīt elektrisko masāžu, ļaut noklausīties radiofona
programmu u. t. t. Radio nebūs vairs ar skaļruni, bet katram slimniekam
paredzētas, tā saucamās, austiņas, lai var klausīties kad patīk un netraucē tos
kam klausīties negribas.
Turpat. pirmā
stāvā, atsevišķi no operāciju u. c. istabām, ierīkotas astoņas istabas
slimniekiem. Gaišas. Mājīgas. Katra istaba paredzēta 4—5 slimniekiem. Pavisam,
tā tad, jaunā slimākas ēka varēs uzņemt 35 līdz 40 personas. Otrā stāvā astoņas
istabas slimnīcas personālam, kas rīkotas ar tādu aprēķinu, lai epidēmiju un kaŗa
laikā var pārvērst viegli par slimnieku istabām. Arī gaišas, glītas. Protams, kā
augšā tā arī apakšā visas labierīcības: vannas istabas, ūdens vadi u. t. j pr.
Jumta izbūvē
novietots ūdens rezervuārs ar attiecīgiem filtriem ūdens mīkstināšanai, jo apkārtnē ūdens ļoti ciets. Cik zināms,
šāda ūdens mīkstināšanas ierīce būs pirmā
Latvijā. No pašas augšas dodamies pašā lejā —pagrabi. :Še centrālās apkures
iekārta, siltūdens u. t. t. Siltūdens tvertne konstruēta pēc termo pudeles
principiem un uztur siltu ūdeni pat trīs dienas, pie kam tā sasildīšana
vajadzīgs tikai viens klēpis malkas. — Taupība un lietderība kopā, kas ne
vienmēr dzīvē iet roku rokā.
Līdzšinējai
virtuves ēkai patreiz vienā galā ceļ klāt veļas mazgātavu , otrā — virtuves
paplašinājumu, šie darbi jābeidz uz 1. februāri.
Uz Jūsu
līdzstrādnieka jautājumu, direktors Dr.P.Aivars
pēc jaunbūvju apskates pastāsta, ka Jēkabpils slimnīca pastāv no 1914. gada.
Toreiz tajā bijušas tikai ap 10 gultas un tā bijusi arī kaut kas līdzīgs nespējnieku
patversmei. Tagad slimnīcā ārstējas ļaudis jau no plašu plašās apkārtnes.
Apmēram puse slimnieku nāk no Jēkabpils apriņķa, otra puse no Latgales.
Lielas
prasības vēl pēc vecās slimnīcas ēkas pārbūves, lai varētu ierīkot arī nodaļu
lipīgām slimībām un vispārīgi iekārtot ēku tā, lai tā labierīcību u. c. ziņā neatšķirtos
no jaunceltnes.
Pēc
brokastkafijas, uz ko laipni ielūdza namatēvs, ardievojamies, izteikdami cerības,
ka atkal drīzumā būsim divas reizes kopā: decembrī, kad slimnīcu iesvētīs un
aprīli, kad... Jā, aprīli paies desmit gadi, kā Jēkabpils slimnīcu vada Dr. P.
Aivars, ziedodams tai visas savas domas un spēkus.
(Turpmāk vēl).
J. Jaudzems
Jēkabpils
Vēstnesis, Nr. 45
Ceturtdien,
5. novembrī, 1936.g.
www.periodika.lv
www.periodika.lv