Strādnieku Sports un Sargs un Daudzeses skola (1932. g)

Nesen šeit nodibinājās SSS nodaļa. Tai svētdien,  6. martā, bija atklāšanas svētki. Apmeklētāju bija maz. Pārdotas tikai apm. 50 biļetes, jo apkārtnē klīda baumas, ka SSS nodaļas biedri būšot pierādīt savas spējas boksa cīņā arī pie balles apmeklētājiem. Kad dažam labam bija jau galviņa silta, kāds SSS nodaļas biedrs sāka mēroties spēkiem ar kādu apkārtnē labi pazīstamu huligānu, kurš jau vairākas reizes sodīts par huligānismu. Policijas kārtībniekam un kādam aizsargam mēģinot „dūšīgos sportistus” izšķirt, nācās saņemt pa vienam otram boksa sitienam. līdz beidzot pēdējais dabūjis piedraudēt ar revolveri un tikai tad dūšīgos cīnītājus nomierināt. Policija par abiem čempioniem sastādījusi protokolu saukšanai pie atbildības par huligānismu un pretošanos policijai.

Bez tam vēl minētā vakarā garāmgājēju uzmanību saistīja SSS nodaļas priekšnieka māja, kur pie „grokus” glāzēm piekopuši citāda veida sportu.

Daudzese ir vientuļš Zemgales stūrītis, diezgan tālu no dažādiem centriem. Viņu no trim  pusēm apēno lieli meži. Tā pagājušajā gadā uzcēla jaunu gaismas un zinātnes pili – skolu. Tik par nožēlošanu . daudzi bērnu vecāki ir pārāk vecmodīgi, un,  kuri tikai iespēj, ved savus bērnus garām šai pilij uz 12 km attālo Sērenes pamatskolu, jo viņi neatzīst to, ka viņu bērni jau no mazotnes tiktu piesātināti ar politiku un audzināti sociālisma garā.

Un šādi bērnu vecāki būtu ļoti daudz, kuri sūtītu savus bērnus citur, ja vien to iespētu.

Kā skaidrs piemērs augšējam ir tas, ka pie mums nesen nodibinājās SSS nodaļa, kur viens no galveniem dibinātājiem, kas sākumā bija ievēlēts arī valdē, ir skolotājs S., pārējie stāv vairāk aizmugurē un izliekas neitrāli.

Skolas padome pieprasīja skolotāja izstāšanos no SSS nod. valdes, kas no formālās puses arī tika darīts. Bez tam vēl, kā dzird, skolas telpas tiekot izlietotas dažādiem sporta vingrinājumiem. Interesanti, kāpēc to neredz skolas priekšnieks? Un vai šeit nebūtu kāds vārds sakāms skolas jeb pag. padomei? Vai tiešām mēs cēlām skolu, lai to nodotu vienas politiskās partijas rīcībā?

 Mikus

Lauku Domas Nr 11, Ceturtdien, 17. martā 1932.g

Jēkabpils apr. skolotāju konference 24. un 25. janv (1932.g)

Jēkabpils apr. tautskolu inspektors K. Šenhofs bija sasaucis apriņķa pamatskolu skolotāju konferenci II. Jēkabpils pilsētas pamatskolā. Konferenci atklāja 24. janv. ap pīkst. 10. rītā.

………………..

Pie ziņojuma ņem vārdu J.Circenis (no Daudzeses). Konstatē skolu valdes darbības pozitīvās puses. Slidens ceļš ir tas, ka atļauj trūcīgiem bērniem neapmeklēt skolu, bet turēt tikai pārbaudījumus. Tas var samazināt skolēnu skaitu. Tāpat grūti darboties sabiedriskā laukā, jo pret skolotājiem no dažu politisku grupu pārstāvjiem dzen demagoģiju. Aicina to nedarīt.

O. Ģērķis (no Mēmeles) ieteic nenostāties partijām tikai opozīcijas stāvoklī un skatīties uz reāliem dzīves apstākļiem, jo tagad valsts intereses prasa kopējus spēkus kā jebkad. (Tas zīmējas uz J. Circeni kā socialdemokrātu, jo socialdemokrāti stāv pašlaik opozīcijā).

Kad J. Circenis atbildējis, inspekt. K.Šenhofs aizrāda, ka J. Circeņa kga partija (sociāldemokrāti) nav arī svēta no demagoģijām. Kā piem. ņem Viesītes pilsētu, kur valda sociāldemokrāti. Viesītē ir valdījusi neiecietība un nerēķināšanās ar apstākļiem, kā reti kur. Lietderības rāmjos visiem jārunā un jādzīvo.

Jēkabpils Vēstnesis Nr.4

Ceturtdien, 28. janvārī, 1932.g

no www.periodika.lv

 Vairāk par Jāni Circeni: 

Personības Daudzeses skolā - 2. Jānis Circenis, no 1921. līdz 1934. gadam.

http://piliensjura.blogspot.com/2015/05/personibas-daudzeses-skola-2-janis.html

1940.-1941. gads. Daudzeses skolā atgriežas Jānis Circenis un Emīlija Liepiņa

http://piliensjura.blogspot.com/2015/05/1940-1941-gads-daudzeses-skola.html

Pasākums Daudzevā (1932.g)

Daudzeva. Saviesīgā b—ba ar enerģisko vietējo skolas pārzini Circeņa kungu 6. janv. sarīkoja atvadīšanās vakaru ilggadējam un aktīvam biedrības darbiniekam Jurevica kungam. Izrādīja J. Raiņa „Pūt vējiņi". Jurevics tēloja Leldi un viņa kundze—Baibu. Jurevics bija ar labu aktiera talantu Didzis un Anda Circeņi kgs ar kundzi apmierinoši. Pārējās lomas vājāk izpildītas. It sevišķi nebija lomās Gatiņš—Skujiņš. Pēc izrādes Jurevicam pasniedza ziedus. Mīļš paldies sabiedrības cilvēkiem, lai daudzevieši neaizmirst Jurevicu un viņa darbus. Sekot, atbalstīt Circeņa kungu darbā! Circens ir arī skolas iekārtu priekšzīmīgi nostādījis. Nav otras tādas skolas Jēkabpils apriņķī, kā Circeņa vadītā. Skolā, kā arī sabiedrībā Daudzevā enerģiskāka ir viņa vadītā darbība, kurai gandrīz blakus Sunākste skolotāju saimei, tikai pēdējai nav vēl viss, lai sniegtu visiem, kas prasa kultūru.

Ikars.

Mūsu dzīve Nr 1.

 Trešdien, 27. janvārī 1932.g 

no www. periodika. lv

Kas ievēlēts jaunās apriņķu pašvaldībās (Jēkabpils, 1931. gads)?

……….

Jēkabpils apr. valdē ievēlēti no zemn.savien. sar. Nr. 1. ar 5085 balsīm (1928. g.— 4994 b.) līdzšin. apr. valdes loc. Krišjānis Malcenieks, 46 g., jaunsaimn. no Saukas pag., un no sociald. sar. Nr. 3. ar 2895 balsīm (1928. gadā — 4569 b.) līdzšinēj. Kārlis Vanags, 33 g., jaunsaimn. no Zalves pag. Apr. revīz. komisijā no zemn. savien. sar. Nr. 1. ar 5499 b. ievēlēts Jānis Jaunzems, 45 g., vecsaimn. no Sērenes pag.; no jaunsaimn.-sīkgruntn. sar. Nr. 2. ar 2098 b. Kārlis Polans, 31 g., jaunsaimn. no Sēlpils pag. un no sociald. sar. Nr. 3. ar 3073 b. līdzšin. Jānis Circenis, 40 g., skolotājs no Daudzeses.

………………

Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis Nr 471, 13. martā 1931. g

no www. periodika. lv

Lauku teatru kongress (1928. gads). Režisors Lejas-Krūmiņš, Centr. Izgl. Sav. teatra instruktors

Atskats

Kongresu sasauca Latv. teātra biedrība, Centrālā Izglītības Savienība, Ārpusskolas izglītības padome un Latvijas Kultūras veicināšanas biedrība Rīgā, 2. pilsētas vidusskolas telpās (Valdemāra iela) no 1. līdz 3. aprilim š. g.

Kongresu atklāja ap plkst.- 12 d. organizāciju komisijas vārdā H. Kaupiņš. īsi apsveicis ārkārtīgi kuplā skaitā sanākušos dalībniekus, viņš proponēja ievēlēt prezidiju — pa vienam pārstāvim no katras kongresu sasaucējas organizācijas. Kongresam neceļot pret to iebildumus, prezidijs sastādījās sekoši: H. Kaupinš  (L. t. b.), A. Ķēniņš (C. I. S.), Tifentals-Dziļleja (Ā. i. p.) un O. Krolls (L. k. v. b.). Sekretariātā ievēlēja: J. Circeni (no Daudzevas), V. Grundmani (Zalves), J. Jēpu-Baldzenu (Jaunpiebalgas) un P. Pilpu (Priekuļiem). Redakcijas komisijā: K. Drilli (Ā. i. p.), Lejas-Krūmiņu (C. I. S.), Karlsonu (Salaces),  V. Rodi (Ā. i. p.). Pēc tam kongress izvēlēja mandātu komisiju (5 personas) un 5 balsu skaitītājus.

Ārpusskolas izglītība Nr 04-05, 01.04.1928.

no www. periodika. lv 

Vairāk par Jāni Circeni: 

Personības Daudzeses skolā - 2. Jānis Circenis, no 1921. līdz 1934. gadam.

http://piliensjura.blogspot.com/2015/05/personibas-daudzeses-skola-2-janis.html

1940.-1941. gads. Daudzeses skolā atgriežas Jānis Circenis un Emīlija Liepiņa

http://piliensjura.blogspot.com/2015/05/1940-1941-gads-daudzeses-skola.html