Tas bija tur – Sēļzemē (ceļojums pa Jēkabpils apriņķi - 1936. gads)

Tālāk - ceļojuma apraksts 1936. gada oktobrī notikušam, kā mūsdienās teiktu - pieredzes apmaiņas braucienam: Jēkabpils apriņķa varas vīri un pagastu priekšnieki brauc apskatīt apriņķa dižākās jaunbūves, un redzēto apkārtnē un būvēs krāšņi apraksta līdzpaņemtais līdzstrādnieks J. Jaudzems.
Man īpaši patika, kā lielie kungi tiek uzņemti un kā nakšņo. Ceļojuma apraksts vairākos turpinājumos - būs vēl.

Tas bija tur – Sēļzemē

Ceļojums pa Jēkabpils apriņķi

Kādā pelēkā, bet siltā un klusā oktobra rītā pie Jēkabpils apriņķa lauku pašvaldību vecākā nama piestāja liels, svešs satiksmes autobuss. Ziņkārīgākie gājēji apstājās trotuāra malā un, spriežot pēc viņu dziļā miera, varēja redzēt, ka tie gaidīs — kas še īsti notiks, jo gluži kā no gaisa bija radies arī kāds preses fotogrāfs, kas tīri ikdienišķiem autobusiem parasti pakaļ neskrien.

Drīzi vien atvērās baltā nama brūndzeltenās durvis un pa tām iznāca pats apriņķa vecākais Paulis Prikulis, revidents Fr. Balodis un tūliņ pēc viņiem — vesela virkne pagastvecāko. Viens, divi, trīs četri... Pavisam tieši septiņpadsmit. Visbeidzot izsteidzās Jūsu līdzstrādnieks, stiepdams portfeli ar trim bieziem piezīmju blokiem un sešiem abos galos noasinātiem zīmuļiem.

Kad no fotogrāfa saņemts laipns paldies par mazu apstāšanos, steidzamies autobusā, kas atripojis no kaimiņu apriņķa pilsētas Daugavpils, jo mūsu pašu lielās mašīnas pēdējā laikā pārbūvētas akmeņu, zemju un citu mantu izvadāšanai, kas laikam labāk atmaksājas, sevišķi ja ņem vērā, ka vasarā ekskursanti apmierinās ar tiem pašiem vaļējiem preču izvadātājiem.

Lai nu kā, bet mūsu brauciena nolūks ir interesants — iepazīties ar ievērojamākām apriņķa jaunceltnēm — un tas pilda sirdis ar vieglu nemieru un ilgām, kas ir katra ceļotāja neatņemams dārgums.

Pazib pazīstami nami, pazīstamas sejas un... pēc dažam minūtēm mēs jau esam pie  
Jēkabpils apriņķa slimnīcas

vārtiem. Pagalmā tūliņ pēc pirmiem soļiem atduramies uz kautko tādu, kas atgādina kara lauku, bet liecina par rosmi un celtniecību. — Tie ir jaunizraktie kanalizācijas grāvji, uz kuru malām, kā brūni lielgabalu stobri, guļ caurules, ko ieliek grāvjos, savieno un apber zemēm.

 Mūs pamanījis, pretī izsteidzas namatēvs — slimnīcas direktors Dr. P. Aivars un ved izrādīt jauno slimnīcas ēku, kas iesākta celt dažus gadus atpakaļ un tagad tuvojas noslēgumam. Pēc līguma, uz pirmo decembri celtnei jābūt pilnīgi gatavai.

„Cik būve izmaksā? " interesējamies, aplūkodami stalto namu.

„Nezinu, vai tik jaukā rītā vērts teikt", joko namatēvs, kas nozīmē, ka summa nav tīri mazā un pagastvecākiem, kā slimnīcas līdzīpašniekiem, var radīt veltīgas rūpes.

Izrādās, ka visi darbi prasa Ls 110.000. No šī skaitļa laba tiesa jāraksta kanalizācijas labā — Ls 33.000. Kanalizācija, protams, ir nepieciešama un bez tam to obligatoriski prasa būvnoteikumi. Attiecīgas iestādes sākumā pat gribējušas, lai kanalizāciju novada uz Daugavu, kas izmaksātu ap Ls 50 000. Tagad to ierīko pēc pazīstamās iesūcināšanas sistēmas. Rakšanas darbus apgrūtina biezie radžu slāņi, par kuŗu varenību pārliecināmies apskatīdami dziļo netīra ūdens bedri, kur sanāks viss netīrais ūdens un tad, krietni izfiltrēts, tas tiks novadīts tālāk uz 0,5 klm attālajiem nosēdlauciņiem mežā. Tur ūdens nonāks jau tīrs, izplūdīs un izžūs.

Ēkas iekšpuse jau izmesta un, gandrīz, arī izkaltusi, šur — tur dzirdētiem pārmetumiem, itkā jaunā slimnīca pārāk „lepna", — nav pamata. Sevišķi koridoros uzkrīt, ka ar telpām bijusi pat knapināšanās.

Pirmā stāva rietumu gals paredzēts techniskām vajadzībām: operācijām, pārsiešanas istabai, rentgena kabinetam u.t.t. Plaši logi, daudz gaismas. Elektriskās apgaismošanas ķermeņi gan griestos, gan sienās. Vispārīgi elektrība slimnīcā ierīkota tā, lai to varētu izlietot dažādām vajadzībām. Piemēram, pie katras slimnieka gultas pieiet četri vadi: apgaismošanas, zvana, radio un spēka, tā kā slimniekam bez pārvietošanas varēs izdarīt elektrisko masāžu, ļaut noklausīties radiofona programmu u. t. t. Radio nebūs vairs ar skaļruni, bet katram slimniekam paredzētas, tā saucamās, austiņas, lai var klausīties kad patīk un netraucē tos kam klausīties negribas.

Turpat. pirmā stāvā, atsevišķi no operāciju u. c. istabām, ierīkotas astoņas istabas slimniekiem. Gaišas. Mājīgas. Katra istaba paredzēta 4—5 slimniekiem. Pavisam, tā tad, jaunā slimākas ēka varēs uzņemt 35 līdz 40 personas. Otrā stāvā astoņas istabas slimnīcas personālam, kas rīkotas ar tādu aprēķinu, lai epidēmiju un kaŗa laikā var pārvērst viegli par slimnieku istabām. Arī gaišas, glītas. Protams, kā augšā tā arī apakšā visas labierīcības: vannas istabas, ūdens vadi u. t. j pr.

Jumta izbūvē novietots ūdens rezervuārs ar attiecīgiem filtriem ūdens mīkstināšanai, jo apkārtnē ūdens ļoti ciets. Cik zināms, šāda ūdens mīkstināšanas ierīce būs pirmā Latvijā. No pašas augšas dodamies pašā lejā —pagrabi. :Še centrālās apkures iekārta, siltūdens u. t. t. Siltūdens tvertne konstruēta pēc termo pudeles principiem un uztur siltu ūdeni pat trīs dienas, pie kam tā sasildīšana vajadzīgs tikai viens klēpis malkas. — Taupība un lietderība kopā, kas ne vienmēr dzīvē iet roku rokā.

Līdzšinējai virtuves ēkai patreiz vienā galā ceļ klāt veļas mazgātavu , otrā — virtuves paplašinājumu, šie darbi jābeidz uz 1. februāri.

Uz Jūsu līdzstrādnieka jautājumu, direktors Dr.P.Aivars pēc jaunbūvju apskates pastāsta, ka Jēkabpils slimnīca pastāv no 1914. gada. Toreiz tajā bijušas tikai ap 10 gultas un tā bijusi arī kaut kas līdzīgs nespējnieku patversmei. Tagad slimnīcā ārstējas ļaudis jau no plašu plašās apkārtnes. Apmēram puse slimnieku nāk no Jēkabpils apriņķa, otra puse no Latgales.

Lielas prasības vēl pēc vecās slimnīcas ēkas pārbūves, lai varētu ierīkot arī nodaļu lipīgām slimībām un vispārīgi iekārtot ēku tā, lai tā labierīcību u. c. ziņā neatšķirtos no jaunceltnes.

Pēc brokastkafijas, uz ko laipni ielūdza namatēvs, ardievojamies, izteikdami cerības, ka atkal drīzumā būsim divas reizes kopā: decembrī, kad slimnīcu iesvētīs un aprīli, kad... Jā, aprīli paies desmit gadi, kā Jēkabpils slimnīcu vada Dr. P. Aivars, ziedodams tai visas savas domas un spēkus.

(Turpmāk vēl).

J. Jaudzems

Jēkabpils Vēstnesis, Nr. 45

Ceturtdien, 5. novembrī, 1936.g.
www.periodika.lv