Apkārtne

Kas bija tie cilvēki, kas te dzīvoja, strādāja, cīnījās, plānoja un sapņoja? Vēstures grāmatās par viņiem nekas nebūs teikts, tomēr, pētot vietu vēsturi, gadās uzdurties dzīvesstāstiem. Tāpēc, rakstot par vietām un notikumiem, pasekošu līdzi arī dažu dzīvesstāstu pilienu ceļam uz jūru. Ak jā – un būs arī jautri pastāsti. Pašlaik sāku ar laika periodu no divdesmitā gadsimta divdesmitajiem līdz četrdesmitajiem gadiem, notikumu vieta – Daudzeses pagasts (Daudzeva, Daudzese) un arī tā tuvākā apkārtne – Sērene, Sece, Sunākste, Viesīte, arī Jēkabpils.

Daudzese un Daudzeva 1920.-1940. gadā ir bijušas rosīgas vietas, ar aktīvu sabiedrisko dzīvi – notiek dažādi izrīkojumi ne tikai pašos ciemos, bet arī tālākos nostūros, tiek uzcelta plaša un gaiša skolas ēka, no vecā baznīckroga izveido Tautas namu, kas vēlāk kļūst par aizsargu namu. Daudzevieši sūdzas par slapjām lauksaimniecības zemēm, kuru dēļ visi viņi esot saucami par „tālumniekiem”, un iesaistās meliorācijas kooperatīvos. Notiek arī politiskas cīņas un amatu dalīšanas.

Daži notikumi liek domāt par šo apkārtni kā Latvijas mežonīgo Rietumu analogu – lielie meži leišmalē ir pilni laupītājiem, un ceļotāji nakšņo mežmalā esošajos krogos (Kuceskrogs, Tapas krogs), lai agri no rīta dotos tālāk un paspētu šķērsot mežus pie gaismas, pie Daudzevas stacijas pasta vilcienu aplaupa leģendārais Kaupēns. Notiek vairākas skaļas slepkavības attālās lauku mājās. Mežstrādnieki nāk dzert stiprus dzērienus uz Daudzevas staciju un traucē mieru. Nodeg bāra īpašnieka māja.

Tā cilvēki šeit dzīvo, strādā, mīl, cieš un audzina bērnus, kamēr viņu likteņus ierauj virpulī Otrais pasaules karš. Pēc kara dzīve atsākas pavisam citāda – jāceļ solītais komunisms…