pirmdiena, 2015. gada 18. maijs

1940.-1941. gads. Daudzeses skolā atgriežas Jānis Circenis un Emīlija Liepiņa

Naktī no 1940. gada 14. uz 15. jūniju Sarkanā Armija šķērso Latvijas PSRS robežu pie Abrenes, un 17.jūnija dienas vidū tās tanki jau sasniedza Rīgu.
Jānis Circenis daudz nekavējas – jaunie laiki pilnīgi atbilst viņa politiskajai pārliecībai, un atveras tik plašas perspektīvas:  tagad var atgūt ne tikai iepriekšējās pozīcijas, bet daudz, daudz vairāk! Un bijušais skolotājs un skolas pārzinis liek lietā visu savu enerģiju... Amati un goda pienākumi birst ka no pārpilnības raga.
1940. gada 7. jūlijs. Svētdiena. Daudzeses tautas namā sasaukti 500 „ daudzesiešu darba ļaužu”, kuri par sapulces vadītāju izvēl J. Circeni. Darba ļaudis teic un klausās runas, dzied Internacionāli, sacer telegrammu „ demokrātiskajai Latvijas valdībai (Kirhenšteina vadītā t.s. „ Tautas valdība”)” , ievēl policijas palīgdienestu, jauno pagasta valdi, revīzijas komisiju – visu vienbalsīgi. Protams, vienbalsīgi ievēlēts arī J. Circenis – revīzijas komisijā.  Sapulce nolemj arī „pārņemt atpakaļ” pēc 1934. gada 15. maija „ aizsargu okupēto” tautas namu.  Un tad „darba tauta” ar orķestri un sarkaniem karogiem dodas uz... 5 km  attālo Daudzeses staciju.  Tas tiešām nav neliels pārgājiens, karstā  vasaras dienā pa laikam taču toreiz vēl putekļaino ceļu, noraugoties vienmuļajā ainavā – sīkos purva bērziņos un priedītēs. Mērķis ir piemiņas
brīdis pie latvieša – sarkanarmieša kapa pie stacijas. Starp citu – vai viņš pārapbedīts? Pašlaik pie stacijas tāda nav.
Šajā rakstā („Daugavas Vēstnesis” Nr 157, 11. jūlijs, 1940. gads) parādās vēl viena interesanta personība Daudzeses vēsturē – Ādolfs Vanags (rakstnieka Jūlija Vanaga brālis) kuru ievēl pagasta valdē. Ā. Vanags vēlāk pārņem arī Tautas nama vadību kā pārzinis, rūpējas par teātra izrādēm (piemēram, Raiņa lugas) un priekšlasījumiem. Kļūst par pagasta sekretāru, vēlāk arī – izpildu komitejas priekšsēdētāju. Kāds „Daudzesietis” 1941. gada 21. augusta „Jēkabpils Vēstnesī” sniedz viņa līdzšinējai darbībai diezgan negantu raksturojumu: „Šis „biedris" bija dzīvē daudz ko izmēģinājies. Kādu laiku viņš daudzesiešiem šuva diezgan sliktus uzvalkus, tad strādāja kā lopkopības biedrības lopu pārraugs un beidzot, tieši no laidara devās uz teātra kursiem. Pabijis kādu laiku kursos, Vanags ieradās atkal Jēkabpils apriņķī, lai „strādātu” sabiedriskā laukā. Pēc vairākos pagastos neveiksmīgi sagatavotu lugu izrādēm jaunais „mākslinieks" it kā pazuda, līdz lielinieku ienākšanas laikam, kad atkal uzpeldēja Daudzesē, skolas pārziņa J. Circeņa silti sagaidīts”. 
Nepaiet ne nedēļa, kad sestdienā (13. jūlijs) J. Circenis „Sabiedrisko lietu ministrijas (!!) uzdevumā” ir sasaucis Jēkabpils apriņķa skolotāju sanāksmi, kurā pulcējas ap 400 apriņķa „ progresīvo skolotāju”. Sapulci atklājot, viņš izsaka prieku, ka „skolotāji tagad atkal var brīvi kopā pulcēties un par savām vajadzībām spriest, jo brīvais gars ieplūst arī skolās” un „uzrunā aprāda pagājušo gadu skolas dzīves negatīvās parādības. Bijušais režīms vissmagāk skāris skolotājus. Progresīvie skolotāji arestēti, atlaisti no vietām un novietoti koncentrācijas nometnēs. Interesanti, ka Komunistiskas partijas pārstāve M. Bundule uzsver ka „Komunistiskai partijai nav ne prātā nācis noliegt tautas nacionālo garu, bet gan taisni otrādi — nacionālās kultūras augšana jāveicina visiem spēkiem”.
J.Circeni ievēl Latvijas skolotāju biedrības Jēkabpils nodaļas valdē, Liepiņu (vai Emīlija Liepiņa?) – revīzijas komisijā. („Daugavas Vēstnesis” Nr 161, 16. jūlijs, 1940. gads). 18. jūlija „Jēkabpils Vēstnesis” gan šī pasākuma aprakstā piemin, ka J. Circenis ir pensionēts skolotājs (viņam tobrīd bija tikai 49 gadi).
„Jēkabpils Vēstnesis” Nr.29, 25.jūlijā, 1940.g ziņo „Jaunā Saeima izteikusi tautas gribu: nodibināta Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika. Latvija iestājas Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā. Visa zeme - tautas īpašums. Tauta pārņem savus īpašumus. Celsim brīvu un varenu Sociālistisko Padomju Latviju!” un mazāka un pieticīgākā ziņa nākamajās lappusēs – ka J.Circenis ir kļuvis par Latvijas skolotāju biedrības Jēkabpils nodaļas valdes priekšnieku. Un vēl arī – ka „Daudzeses pag. valde tautas nama laukumā 28. jūlijā pīkst. 16 rīko darba tautas svētkus. Programā — priekšlasījums, kora dziesmas, deklamācijas un un PSRS karavīru dramatiski ansambļa priekšnesumi” .
„Brīvais zemnieks” Nr. 5 15. augustā, 1940. gadā ziņo, ka J.Circenis ir kļuvis par Jēkabpils apriņķa skolu valdes locekli, bet 29. augustā – ka „ ar sevišķu prieku daudzesieši apsveic savā vidū 1934. g. padzītos skolotājus J. Circeni un E. Liepiņu” un ka atjaunots Daudzeses teātris, kas jau sagatavo sezonas atklāšanai Jūlija Vanaga komēdiju «Vēja pūtiens» („Cīņa” Nr. 67, 29. augustā, 1940. g)
Skolotāja Emīlija Liepiņa šīs dienas atcerējusies ar vislielāko prieku. Un kā gan ne – viņa varēja atgriezties Daudzeses skolā no „izsūtījuma” Dignājā, viņai uzdots vadīt Daudzeses skolas pionieru organizāciju un „6. novembris ar ugunskuru, ar pionieru solījumu kļuva par Daudzeses skolas un reizē visas republikas pionieru organizācijas dibināšanas svētkiem. E. Liepiņas režijā skolēni iestudēja Raiņa «Zelta zirgu». E. Liepiņa un viņas pionieri .... nekad neaizmirsīs savu pionieru vienības draugu un goda pionieri, vēlāko partizānu vadītāju Otomāru Oškalnu, kurš bieži iegriezās skolā un deva vērtīgus padomus darbam ar pionieriem. Pionieri un skolēni devās interesantos pārgājienos. Ja vajadzēja doties tālāk, tad izmantoja velosipēdus. Pirmajiem pionieriem mūžam paliks atmiņā pārgājieni uz Jaunjelgavu, Madonu, Staburagu... Bija iecerēta arī pirmā pionieru nometne Viesītes upes krastā jūlijā, bet visiem skaistajiem nodomiem krustu pārvilka fašistiskās Vācijas iebrukums mūsu zemē”. („Cīņa”, 21. janvāris, 1981. gads – „Emīlijas Liepiņas paraugstunda”, V.Antāns, Daudzeses astoņgadīgas skolas direktors).
Arodbiedrības pārstāvis J.Circenis referē Jēkabpils apriņķa skolotāju konferencē svētdien, 6. oktobrī. Konferenci noslēdzot, Kompartijas Jēkabpils apriņķa komitejas loc. b. Oškalns (jā, šis vārds parādīsies arī vēlāk) atbildēja uz vairākiem jautājumiem. („Jaunais Komunārs” Nr 48, 10.10.1940.)
Finansu tautas komisāra 271. PAVĒLE Rīgā, 1940. g. 6. decembrī ieceļ Ādolfu Vanagu un Jani Circeni par Daudzesas krājaizdevu sabiedrības valdes locekļiem. Ar šo pavēli Tautas komisārs groza vēl pavisam svaigo 250. pavēli („ieceļu par valdes locekļiem Ādolfu Vanagu un Jāni Kalnrāceni un Kārli Каpeli, par revīzijas komisijas locekļiem: Oto Dārziņu un Frici Rūdi”), kas izdota 26. novembrī – pirms pāris nedēļām!

Turpmāk - 1941. gads un kas notika turpmāk.

Sagatavots pēc www. periodika. lv materiāliem


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru