Jānis Circenis daudz nekavējas – jaunie laiki
pilnīgi atbilst viņa politiskajai pārliecībai, un atveras tik plašas
perspektīvas: tagad var atgūt ne tikai iepriekšējās pozīcijas, bet
daudz, daudz vairāk! Un bijušais skolotājs un skolas pārzinis liek lietā
visu savu enerģiju... Amati un goda pienākumi birst ka no pārpilnības
raga.
1940. gada 7. jūlijs. Svētdiena. Daudzeses tautas namā
sasaukti 500 „ daudzesiešu darba ļaužu”, kuri par sapulces vadītāju
izvēl J. Circeni. Darba ļaudis teic un klausās runas, dzied
Internacionāli, sacer telegrammu „ demokrātiskajai Latvijas valdībai
(Kirhenšteina vadītā t.s. „ Tautas valdība”)” , ievēl policijas
palīgdienestu, jauno pagasta valdi, revīzijas komisiju – visu
vienbalsīgi. Protams, vienbalsīgi ievēlēts arī J. Circenis – revīzijas
komisijā. Sapulce nolemj arī „pārņemt atpakaļ” pēc 1934. gada 15. maija
„ aizsargu okupēto” tautas namu. Un tad „darba tauta” ar orķestri un
sarkaniem karogiem dodas uz... 5 km attālo Daudzeses staciju. Tas
tiešām nav neliels pārgājiens, karstā vasaras dienā pa laikam taču
toreiz vēl putekļaino ceļu, noraugoties vienmuļajā ainavā – sīkos purva
bērziņos un priedītēs. Mērķis ir piemiņas
brīdis pie latvieša – sarkanarmieša kapa pie stacijas. Starp citu – vai viņš pārapbedīts? Pašlaik pie stacijas tāda nav.
Šajā
rakstā („Daugavas Vēstnesis” Nr 157, 11. jūlijs, 1940. gads) parādās
vēl viena interesanta personība Daudzeses vēsturē – Ādolfs Vanags
(rakstnieka Jūlija Vanaga brālis) kuru ievēl pagasta valdē. Ā. Vanags
vēlāk pārņem arī Tautas nama vadību kā pārzinis, rūpējas par teātra
izrādēm (piemēram, Raiņa lugas) un priekšlasījumiem. Kļūst par pagasta
sekretāru, vēlāk arī – izpildu komitejas priekšsēdētāju. Kāds
„Daudzesietis” 1941. gada 21. augusta „Jēkabpils Vēstnesī” sniedz viņa
līdzšinējai darbībai diezgan negantu raksturojumu: „Šis „biedris" bija
dzīvē daudz ko izmēģinājies. Kādu laiku viņš daudzesiešiem šuva diezgan
sliktus uzvalkus, tad strādāja kā lopkopības biedrības lopu pārraugs un
beidzot, tieši no laidara devās uz teātra kursiem. Pabijis kādu laiku
kursos, Vanags ieradās atkal Jēkabpils apriņķī, lai „strādātu”
sabiedriskā laukā. Pēc vairākos pagastos neveiksmīgi sagatavotu lugu
izrādēm jaunais „mākslinieks" it kā pazuda, līdz lielinieku ienākšanas
laikam, kad atkal uzpeldēja Daudzesē, skolas pārziņa J. Circeņa silti
sagaidīts”.
Nepaiet ne nedēļa, kad sestdienā (13. jūlijs) J.
Circenis „Sabiedrisko lietu ministrijas (!!) uzdevumā” ir sasaucis
Jēkabpils apriņķa skolotāju sanāksmi, kurā pulcējas ap 400 apriņķa „
progresīvo skolotāju”. Sapulci atklājot, viņš izsaka prieku, ka
„skolotāji tagad atkal var brīvi kopā pulcēties un par savām vajadzībām
spriest, jo brīvais gars ieplūst arī skolās” un „uzrunā aprāda pagājušo
gadu skolas dzīves negatīvās parādības. Bijušais režīms vissmagāk skāris
skolotājus. Progresīvie skolotāji arestēti, atlaisti no vietām un
novietoti koncentrācijas nometnēs. Interesanti, ka Komunistiskas
partijas pārstāve M. Bundule uzsver ka „Komunistiskai partijai nav ne
prātā nācis noliegt tautas nacionālo garu, bet gan taisni otrādi —
nacionālās kultūras augšana jāveicina visiem spēkiem”.
J.Circeni
ievēl Latvijas skolotāju biedrības Jēkabpils nodaļas valdē, Liepiņu
(vai Emīlija Liepiņa?) – revīzijas komisijā. („Daugavas Vēstnesis” Nr
161, 16. jūlijs, 1940. gads). 18. jūlija „Jēkabpils Vēstnesis” gan šī
pasākuma aprakstā piemin, ka J. Circenis ir pensionēts skolotājs (viņam
tobrīd bija tikai 49 gadi).
„Jēkabpils Vēstnesis” Nr.29,
25.jūlijā, 1940.g ziņo „Jaunā Saeima izteikusi tautas gribu: nodibināta
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika. Latvija iestājas Padomju
Sociālistisko Republiku Savienībā. Visa zeme - tautas īpašums. Tauta
pārņem savus īpašumus. Celsim brīvu un varenu Sociālistisko Padomju
Latviju!” un mazāka un pieticīgākā ziņa nākamajās lappusēs – ka
J.Circenis ir kļuvis par Latvijas skolotāju biedrības Jēkabpils nodaļas
valdes priekšnieku. Un vēl arī – ka „Daudzeses pag. valde tautas nama
laukumā 28. jūlijā pīkst. 16 rīko darba tautas svētkus. Programā —
priekšlasījums, kora dziesmas, deklamācijas un un PSRS karavīru
dramatiski ansambļa priekšnesumi” .
„Brīvais zemnieks” Nr. 5 15.
augustā, 1940. gadā ziņo, ka J.Circenis ir kļuvis par Jēkabpils apriņķa
skolu valdes locekli, bet 29. augustā – ka „ ar sevišķu prieku
daudzesieši apsveic savā vidū 1934. g. padzītos skolotājus J. Circeni un
E. Liepiņu” un ka atjaunots Daudzeses teātris, kas jau sagatavo sezonas
atklāšanai Jūlija Vanaga komēdiju «Vēja pūtiens» („Cīņa” Nr. 67, 29.
augustā, 1940. g)
Skolotāja Emīlija Liepiņa šīs dienas
atcerējusies ar vislielāko prieku. Un kā gan ne – viņa varēja
atgriezties Daudzeses skolā no „izsūtījuma” Dignājā, viņai uzdots vadīt
Daudzeses skolas pionieru organizāciju un „6. novembris ar ugunskuru, ar
pionieru solījumu kļuva par Daudzeses skolas un reizē visas republikas
pionieru organizācijas dibināšanas svētkiem. E. Liepiņas režijā skolēni
iestudēja Raiņa «Zelta zirgu». E. Liepiņa un viņas pionieri .... nekad
neaizmirsīs savu pionieru vienības draugu un goda pionieri, vēlāko
partizānu vadītāju Otomāru Oškalnu, kurš bieži iegriezās skolā un deva
vērtīgus padomus darbam ar pionieriem. Pionieri un skolēni devās
interesantos pārgājienos. Ja vajadzēja doties tālāk, tad izmantoja
velosipēdus. Pirmajiem pionieriem mūžam paliks atmiņā pārgājieni uz
Jaunjelgavu, Madonu, Staburagu... Bija iecerēta arī pirmā pionieru
nometne Viesītes upes krastā jūlijā, bet visiem skaistajiem nodomiem
krustu pārvilka fašistiskās Vācijas iebrukums mūsu zemē”. („Cīņa”, 21.
janvāris, 1981. gads – „Emīlijas Liepiņas paraugstunda”, V.Antāns,
Daudzeses astoņgadīgas skolas direktors).
Arodbiedrības
pārstāvis J.Circenis referē Jēkabpils apriņķa skolotāju konferencē
svētdien, 6. oktobrī. Konferenci noslēdzot, Kompartijas Jēkabpils
apriņķa komitejas loc. b. Oškalns (jā, šis vārds parādīsies arī vēlāk)
atbildēja uz vairākiem jautājumiem. („Jaunais Komunārs” Nr 48,
10.10.1940.)
Finansu tautas komisāra 271. PAVĒLE Rīgā, 1940. g.
6. decembrī ieceļ Ādolfu Vanagu un Jani Circeni par Daudzesas
krājaizdevu sabiedrības valdes locekļiem. Ar šo pavēli Tautas komisārs
groza vēl pavisam svaigo 250. pavēli („ieceļu par valdes locekļiem
Ādolfu Vanagu un Jāni Kalnrāceni un Kārli Каpeli, par revīzijas
komisijas locekļiem: Oto Dārziņu un Frici Rūdi”), kas izdota 26.
novembrī – pirms pāris nedēļām!
Turpmāk - 1941. gads un kas notika turpmāk.
Sagatavots pēc www. periodika. lv materiāliem
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru