Daudzeses skola visos laikos – no
dibināšanas līdz mūsdienām - ir
piesaistījusi aktīvus, enerģiskus un ieinteresētus cilvēkus. Laikam gan bez
šiem cilvēkiem neizdotos ne uzbūvēt jauno, moderno skolas ēku 1931. gadā, ne noturēt
skolu visos pārmaiņu vējos līdz pat mūsdienām. Tādēļ mazliet par skolas vadītājiem – pārziņiem un skolotājiem no
skolas dibināšanas līdz pat Otrā Pasaules kara sākumam.
Sākuma gadi
„Daudzeses pagasta pirmās skolas
sākumi meklējami pirms kādiem 85 gadiem [skaitot no publikācijas brīža – 1937.
gada, tātad apmēram 1852. gads / piezīme mana J.B.] baznīcas Dziedātāja mājā,
kur mācījuši skolotāji: Jansons, Melderis, Kundziņš, Liepiņš un Bruģis. Kad
kurš un cik ilgi — tagad jau grūti noskaidrojams, jo raksti par tiem laikiem
nav uzglabājušies.„ („ Pie tautskolu šūpuļiem”, Jēkabpils Vēstnesis Nr. 48, 2.
decembrī, 1937. gadā - http://piliensjura.blogspot.com/2015/04/pie-tautskolu-supuliem-daudzeses-skolas.html)
1879. g. pagasta sabiedrība
cēlusi jaunu skolas namu, uz kuru pārnācis skolotājs Bruģis (Brigge?) un
darbojies līdz 1882. g. Mācītājs Kiršteins raksta, ka Bruģis Daudzesē par
skolotāju apstiprināts 1876. g.
Skolotājs Jēkabs Upenieks (laika
periodā no 1882. līdz 1926. gadam)
Pēc Bruģa par skolotāju izraudzījās Irlavas semināra
audzēkni J. Upenieku, kurš skolā nostrādāja no 1882. (pēc Kiršteina — no
1884.g.) līdz 1926. g., tātad 44 gadus! Skola J.Upenieka vadībā pārdzīvo
pārvācošanas un pārkrievošanas laikus un „tautisko centienu vējus un pretvējus”.
Zināmi pārtraukumi skolas darbā 1905.
gada revolūcijas laikā – „melnās sotņas” draudu dēļ, kā arī 1914.-1918. gados I
pasaules kara laikā. 1915. gadā skolas ēka nodeg, jo pie tās notiek kaujas
starp vāciešiem un krieviem.
Tomēr skolotājs Upenieks atkal un
atkal enerģiski atjauno skolas darbību Daudzeses muižas ēkā , gan blakus vācu
okupācijas karavīriem, gan blakus lieliniekiem.
Ar 1920. g. janvāri skolas darbs turpinās
miera apstākļos un paplašinās: 1921. g. pieņēma par skolotāju Jāni Circeni,
1924. g. - Mildu Jansons.
1926. g. Jēkabs Upenieks aiziet
pensijā.
Laika periodā no divdesmitajiem
gadiem līdz pat Otrā pasaules kara
sākumam notikumi ap un par Daudzeses skolu izrādās īsts tā laika politiskās un sabiedriskās
dzīves spogulis. Tāpat ar skolu saistītās personības un šo cilvēku likteņi ir patiesie
tā laika vēstures liecinieki. Vērojot
vietējā presē tā laika ziņas par sabiedrisko dzīvi, vēlēšanām, sadzīvi,
skolotāju atlaišanu no darba un pāriešanu citā amatā, arī laikrakstu lasītāju
vēstules, kur parādās viedoklis par notiekošo, pavisam citā gaismā parādās jau
no skolas programmas zināmie un it kā vienmuļie un garlaicīgie vēsturiskie fakti
(partiju cīņas divdesmitajos gados, K.Ulmaņa apvērsums 1934. gada 15. maijā, LPSR
nodibināšana 1940. gadā, vācu armijas ienākšana 1941. gadā), pietuvinot tos kā ar lupu liela mēroga kartē.
Un ja nu es dzīvotu tajās dienās?
Ko es izvēlētos – balli Saviesīgās biedrības namā, Strādnieku sports un sargs nodarbības, vakarēšanu aizsardžu priekšnieces, mežziņa kundzes Astrīdas Lindes namā
attālajā Rundāles Mežmuižā (tagad – Daudzeses Lāči)? Sociāldemokrātus vai
zemsaviešus, vai vietējo sīkpartiju vēlēšanās? Riskētu zaudēt darbu, esot
nepareizajā (sociāldemokrātu) partijā, vai nonāktu represēto starpā par
dziedāšanu aizsargu korī? Vai paliktu malā un lasītu par to tikai Jēkabpils
Vēstnesī?
No J. Upenieka aiziešanas pensijā
1926. gadā līdz pat K. Ulmaņa apvērsumam
1934. gadā Daudzeses skolā, liekas, valda sociālistisks noskaņojums. Viena no
aktīvākajām un laikrakstu ziņās pamanāmākajām personām šeit ir skolotājs Jānis
Circenis, kurš pauž sociāldemokrātu uzskatus. 1932. gadā viņš tiek presē
nosaukts jau par skolas pārzini – iespējams,
šo amatu viņš ieguvis, skolai pārceļoties uz jauno, plašo skolas ēku.
Tāpat savus „progresīvos”, lasi – sociālistiskos uzskatus neslēpj skolotāja
Emīlija Liepiņa. Laikrakstā „Lauku domas” Nr. 11, 1932. gada 17. martā kāds
daudzesietis, kurš saucis sevi Mikus, skarbi kritizē sociālistisko noskaņojumu
skolā, retoriski jautājot „ Vai tiešām mēs cēlām skolu, lai to nodotu vienas
politiskas partijas rīcībā?”, kā arī piemin, ka daudzi vecāki ved bērnus uz 12
kilometrus attālo Sērenes skolu, lai bērni netiktu audzināti „ sociālisma
garā”. „ Mikus” ir sašutis par skolotāja S. dalību jaundibinātās „ Strādnieku Sports un Sargs”
(SSS) nodaļas valdē, kura „izlietojot skolas telpas dažādiem sporta
vingrinājumiem” .
Turpmāk - par skolotāju un skolas pārzini Jāni Circeni - sociāldemokrātu, un skolas pārzini Augustu Arvīdu Ziņģi - aizsargu.
Foto no http://daudzese.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru