Jēkabpils apriņķa vēlēšanu rezultāti 1928. gadā

Jēkabpils apriņķa vēlēšanu komisija

balsu skaitīšanu beidza 6. martā. Par apriņķa valdes locekļiem ievēlēti : no saraksta Nr4 — Krišjanis Malcenieks Saukas pagasta Ielejas māju jaunsaimnieks ar 4994 balsīm; no saraksta Nr 3 Kārlis Vanags Zalves pag. Billes māju jaunsaimnieks ar 4569 balsīm. Revīzijas komisijā ievēlēti: no saraksta Nr 4 Aleksandrs Ūzans Ābeļu pag. Sīļu māju saimnieks ar 5004 balsīm; no sar.Nr 3 Jānis Circenis Daudzeses pagasta pamatskolas skolotājs ar 4606 balsīm un no sar. Nr 9 Bernhards Julijs Kaufmans Sēlpils pag. Slūzanu māju saimnieks ar 818 balsīm Kādi bija spēku samēri? Par valdi nodots sekošs balsu — talonu — skaits: sar.Nr 1 — 1722, sar. Nr 2 — 749  (bet listi nodrukāt vien maksāja pie 9000 rubļu), sar. Nr 3 — 9245,sar. Nr. 4 — 10302, sar. Nr 5 -1392, sar. Nr 6 — 138 (un vēl pie tam kāda puse no tiem tukšo!), sar. Nr 7 — 1817, sar. Nr 8 — 1872, sar. Nr 9 - 1696; kopā 28933 taloni. Pilsoniskie saraksti — zemn.sav. 10302 un sīkie saraksti 9386 — kopā dabūjuši 19688 taloni, zocialdemokratu — 9245.  Pateicoties tam, ka visi pilsoniskie nebija apvienojušies, zocialdemokrati dabūja vienu valdes locekļa vietu. Vadošā loma jāatzīst zemn. savienībai, jo starp tik daudziem pilsoniskiem sarakstiem viņa spējusi kopot izcilus vairākumu. Bet līdz ar to jākonstatē, ka zemnieku savienībai nav laiks likties uz lauriem. Vēlētāji, sevišķi apdomīgākie, ir balsojuši par zemnieku savienību tāpēc, ka atzinuši, ka jāturas pie viena centra, ka balsot par saskaldītam listēm nozīmē sist vēju ar dūri. Turējušies, citiem vārdiem sakot, pie disciplīnas, kura turpmāk nopietni jāaudzē. Jo skaidrs ir augšā — piemērs, kur disciplīna -— tur uzvara. Daudzos pagastos ir spēlējušas lielu lomu personas. Nebūs lieki iepazīties ar pagastiem reizē salīdzinot zemn. savienības sekmes ar zocialistu un blakus personu iespaidu. Ābeļu pagastā par zemn. savienību (valdi) nodoti 887 taloni, par zocaldemokratu — 727, Biržu — 1677 un 903, Daudzeses — 119 un 281 (vietējā — Sīpola liste dabūjusi 234! ), Dignājas — 1073 un 463, Elkšņu — 375 un 279 Mazzalves — 164 un 531 (vietējā — Brencena liste dabūjusi 471!), Neretas — 827 un 908, Rites — 440 un 304, Saukas (visnemierīgākais pagasts) — 1200 un 1408, Seces — 276 un 118 (vietējā Vītola liste 536!) , Sērenes — 562 un 606, Sēlpils — 214 un 531 (vietējā Strēlnieka liste 622!), Slates — 354 un 418, Sunākstes — 773 un 354, Zasas — 395 un 72, Zalves — 260 un 652 (vietējā Sīpola liste 300!), Vārnavas – 142 un 101, Viesītes — 366 un 211. Kā redzams visur vietējās personas ir atšķēlušas daļu no zemnieku savienības un pārsviedušas pie tās trešās daļas, kas krīt uz sīkiem sarakstiem. Vai šiem pēdējiem — sīkiem sarakstiem — bija dažādas intereses? Jādomā gan, ka nē. Varbūt tikai personīga godkārība. Kāpēc nevarēja apvienoties, lai vismaz viens no viņiem būtu sūtījis savu izredzēto apriņķa valdē, kas godam būtu varējis aizstāvēt visus. Nebija grēks uzstādīt sarakstu, bet neapvienoties bija grēks pret vēlētājiem.

Kur velti nostaigātās dienas, sarakstu drukāšana, sūtīšana, skaitīšana?! Mācība turpmākam — nedot savu balsi par nenozīmīgiem sarakstiem.

d.

Jēkabpils Vēstnesis Nr. 10

Piektdien, 9.martā, 1928. g

 
no www.periodika.lv