Labumi un sliktumi Jēkabpils apriņķa skolās (1939.g.)

 Pie katras skolas jābūt: koku audzētavai, mazpulku un parauglauciņiem, košuma dārzam, kopgalda sakņu dārzam, rotaļu un sporta laukumam. Seces pagasta pamatskolai līdz šim vēl nav radio aparāta!

Labumi un sliktumi Jēkabpils apriņķa skolās

Jēkabpils apriņķī par skolu valdes priekšsēdētāju iecelts tautskolu inspektors P.Baško, pašvaldību pārstāvi — Jēkabpils pilsētas vecākais T. Ermansons, iekšlietu ministrijas pārstāvi — P. Prikulis, skolotāju pārstāvi — skolas pārzinis E. Āboliņš un izglītības ministr. pārstāvis skolu ārsts —Jēkabpils apriņķa ārsts Dr. P. Labsvīrs. Tuvojoties mācību gadam izdarīti pārkārtojumi skolotāju sastāvā. Par Mēmeles 6-kl. pamatsk. pārziņa v. i. nozīmēts VecSēļpils I pak. pamatsk. pārz. A. Lezdiņš. Viņa vietā nozīmēts Neretas 6-kl. pamatskolas skolotājs V. Mintūzis. Daudzeses 6-kl. pamatskolai par skolotāju nozīmēts Miķelis Makarovs. Saukas 6-kl. pamatskolai par skolotāju izraudzīts A. Švābe.

Skolu valde arī plaši pārrunājusi skolu stāvokli Jēkabpils apriņķi. Par to tautskolu inspektors P. Baško mums paskaidro:

Neatkarīgi no tā, ka pēc 1934. g. skolu jautājums visās vietās ir atrisināts ātri un labā saskaņā, tomēr dažos pagastos, galvenā kārtā līdzekļu trūkuma pēc, tas ir nokavējies. Izņemot dažas skolas, skolu stāvoklis Jēkabpils apriņķī visumā ir labs. ,Tāpat tas ir ar mācības līdzekļiem un inventāru.

Skolu valde sīki apskatījusi pašreizējos skolu namus, inventāra, mācības līdzekļu, darba rīku v. c. inventāra stāvokli. Skolu valde apspriedusi skolu dārzu stāvokli un arī skolēnu veselības pārbaudes jautājumu, jo ir bijuši gadījumi, kur veselības pārbaude skolniekiem izdarīta tikai 1 - 2 reizes gadā. Tagad skolu valde aicinājusi pagastu pašvaldības rūpēties, lai skolnieku veselības pārbaudi izdarītu 3 reizes gadā, stingrā saskaņā ar noteikumiem. Vissliktākā stāvokli atrodas Ābeļu pamatskolas telpas. Tāpēc tur jau šinī rudeni liks pamatus skaistai jaunceltnei, kas tad pilnīgi atrisinās šo sāpīgo jautājumu.

Tikpat sliktā stāvoklī atrodas Biržu 6-kl. pamatskolas telpas, bet šeit pagaidām nav vēl nekas darīts. Tāpēc skolu valde nolēmusi ierosināt, lai pagasta pašvaldība savā būvniecības plānā pirmā vietā uzņemtu šīs skolas būvi.

Sliktos apstākļos atrodas arī Dignājas pag. Nīcgales 6-kl. pamatskolas telpas, bet šeit jau pagasta pašvaldība ir izstrādājusi būvprojektu un kārto nepieciešamos priekšdarbus.

Mēmeles pag. pašvaldība ievadījusi darbus Mēmeles 6-kl. pamatskolas būvei.

Neretas pag. pašvaldība nolēmusi būvēt Neretas—Pilskalnes 6-kl. pamatskolu.

Sliktā stāvoklī atrodas arī Seces 6-kl. pamatskolas telpas. Pagasta pašvaldība izstrādājusi būvprojektu, kuru skolu valde, ar maziem pārlabojumiem dzīvokļu iekārtojumā, arī pieņēmusi. Paredzēts celt 3 stāvu ēku ar visām labierīcībām. Atsevišķu ēku cels apkalpotājam. Būve izmaksās apm. 200 000 ls.

Bēdīgā stāvoklī ir arī Jēkabpils pilsētas pamatskolas telpas, jo pilsētai nav spec. skolas telpu. Skola mitinās gadījuma telpās, kas skolai nav piemērotas. Skolu valde nolēmusi ierosināt Jēkabpils pašvaldību stāties pie šī jautājuma drīzas atrisināšanas.

Pārējām skolām, vajadzīgos sīkākus remontus saskaņā ar būvinspektora norādījumiem, uzdos veikt pag. pašvaldībām līdz skolas mācību gada sākumam.

Attiecībā uz labierīcībām tanīs skolās, kur klozetos nav ūdens, skolu valde uzdos pašvaldībām izmantot kūdru kaisīšanai.

Tāpat uzdos pag. pašvaldībām sagādāt iztrūkstošos mācības līdzekļus līdz māc. gada sākumam.

Seces pagasta pamatskolai līdz šim vēl nav radio aparāta. Pagasta pašvaldībai uzdots to iegādāt.

Pēc skolu valdes atzinuma pie katras skolas jābūt: koku audzētavai, mazpulku un parauglauciņiem, košuma dārzam, kopgalda sakņu dārzam, rotaļu un sporta laukumam. Kur to vēl nebūtu, skolu valde uzdos skolu pārziņiem tādus ierīkot.

Sadalot zemi, pirmā kārtā jāapmierina skolas vajadzības, pēc tam tikai skolotāju.

Zemes trūkuma gadījumā skolotājiem paredzētās dienesta zemes vietā izmaksājama atlīdzība naudā, vai arī zeme nomājama no privātiem zemes īpašniekiem.

Skolu valde ar gandarījumu konstatējusi, ka skolu telpu jautājums ļoti labi atrisināts Vārnavas un Zasas pagastos, jo tur šinī mācības gadā skolas sāks savu darbu jaunās ēkās.

Bez tam Zasas pag. pamatskola pašreiz ir labākā apriņķi.

Līdz šim skolu valdē ilgus gadus kā pašvaldību pārstāvis darbojās Sērenes pag. vecākais Jaunzems. Tagad viņa vietā iecelts Jēkabpils pils. vecākais T. Ermansons. Par ilggadīgu un sekmīgu darbu skolu valdē Jaunzemam nolemts izteikt pateicību.

Daugavas Vēstnesis Nr.52

 Otrdien, 22. augustā, 1939. 
no www. periodika. lv

"Brauciens Augšzemgalē", Valdis Ūdris, 1932.g. (Beigas)

Stāsts par braucienu no Daudzevas stacijas caur Zalvi, vēlāk uz Neretu 1932. gadā. Zalves skolas ikdiena, grāfa Šuvalova darbi, Nereta - ievērojams centrs Augšzemgalē.

(Beigas).

Zalves sešklasīgā pamatskola ierīkojusies bij. grāfa Šuvalova pilī, kuŗas sarkanais skārniņu jumts tāļi saredzams pils parka kokos. Tagad šī pils pārvērtusies par gaismas pili, kur strādā audzināšanas un izglītības darbu jaunā skolotāju saime. Kur cikkārt klusajā vietā neviens nedrīkstēja kāju spert, tur tagad jaunatne čalo un smej dzidriem smiekliem...

Mēs pabraucam garām lielai grupai skolēnu, no kuŗiem daži, cik to sliktais ceļš atļauj, uzmetas uz mūsu kamanām.Uz jautājumiem viņi atbild droši, neliekuļoti, stāstīdami par skolas dzīvi. Pedagogi var būt apmierināti, lielais, atbildīgais darbs bijis ne bez sekmēm. Daudziem skolniekiem pie krūtīm redz Latv. Jaunt. Sark. krusta pulciņa nozīmes.

Pēc ilgā brauciena esam gluži vai sastinguši, jo visu laiku sejās pūš ass vējš. Biezie kažoki, liekas, zaudējuši savu siltumu. Vēl garām izgl. b-bas .”Ausmas" namam, kur uz visām pusēm paveras jaunsaimniecības, tad pāri lielām kupenām un sētvidū. Jaunsaimnieka siltā istaba mums izliekas vai pati paradize. Pie karstās tējas un siltiem pīrāgiem uzņemam zaudētās siltuma kalorijas.

Krietni atpūtušies pievakarē dodamies pie kāda cita radinieka Neretas laukos. No Zalves līdz Susejas muižai ceļš 8 km garumā taisns kā šņore. Tas skaitoties viens no jaunākiem ceļiem apkārtnē kuŗu stigojis savā laikā grāfs Šuvalovs. Man rāda pašā ceļa malā kādu kuplu ozoliņu pie kuŗa 1919. g. no mošķu bandas briesmīgā kārtā nogalināts Palsana dēls. Svieduši granātu... Drīz sākas mežs, sīkas mazas purva priedītes. Ziemas ceļš pa pļavām un laukiem ved taisni uz Susejas krogu. Starp celmiem un atvasēm šur tur paspīd jaunsaimniecības un pašā meža malā vecas mājas.

Aiz Susejas kroga ceļš lokās blakus Susejas upei, kas tagad pārklāta sniega kalniem. Labā pusē ir upe ar līčiem un pļavām, bet kreisā kalnājs. Braukšana te sokas labi.

Pelēkajās sētās mūs apsveic suņu rejas. Vecas ēkas salmu jumtiem un īpatnējām piebūvēm.

Kalni, lejas un tālumā birstalas un meži, liek atcerēties kalnaino Vidzemi.

Ir brīnišķa ziemas nakts. Dzidrā debess zilgme pārklājusies vieglu mākoņu kārtu. Reiz reizēm paspīd mēness gaisma. Čīkst kamanas...

Garām mums aizslīd kādi kapi. Nez, kāpēc prātā iešaujas Poruka rakstītās rindas:

„Kaut jel drīzi tiktu galā .

Kapenes dus ceļa malā..."

Izbraucot cauri Ķāžu priedītēm top redzamas Neretas ugunis. Pār koku galotnēm redzams arī baznīcas smailais tornis.

Nereta — ievērojams centrs Augšzemgalē. No šī apvidus nākuši cilvēki ar lielu sabiedrisko un kulturālo nozīmi jau pagājušā gadu simteņa 70. un 80. gados. No vecākas paaudzes varam minēt: M. Skruziti, J. Kļaviņu, J. Sproģi, J. Vainovski, J. Jaunsudrabiņu un Līvu Jurku (J. Puriņš), bet jaunākās J.Veseli u. c. Stāsta, ka Neretā dzimis ari Fūrekers.

Tagad Nereta krietns miestiņš, visur jaunas, krāsotas mājas. Pašreiz b-bu kolektīvs ceļ biedrību namu, kas dabūts jau zem jumta. Būs liela, ar visām ērtībām ēka. Plašā būve jau prasījusi Ls 32,000. — Būves galvenā finansētāja esot Neretas krāj-aizdevu sabiedrība.

Neretā ir plašs un skaisti izbūvēts tirgus — katram tirgotājam ierīkots ērts lievenis. Visdzīvākā kustība Neretā trešdienās, kad noturot nedēļas tirgu. Tirdzinieki braucot no tāļiem apvidiem, pat no Vidzemes.

Neretā starp daudziem veikaliem atrodas arī neliels grāmatu un rakstāmlietu veikals.

Kad iebraucam radinieka mājās, ir jau diezgan vēls vakars. Pārrunās pakavējamies arī pie dienas notikumiem. Pastāsta, ka šejieni apstaigājis kāds „cietušā” Vintera aģents vākdams „Taisnībai" abonementus.

Ir patīkami pēc ilgiem gadiem būt radu starpā, tuvu mīļu cilvēku vidū un atcerēties pagājušos laikus, viņu grūtības un likstas, gara vēlreiz tos pārdzīvot un smelties jaunus spēkus turpmākam dzīves gājumam.

Šeit bez praktiskās dabas cilvēkiem ir sastopami ļaudis ari ar kultūras vērienu.

Otrā rītā, pēc sirsnīgas atvadīšanās sākam ceļu atpakaļ.

Jēkabpils Vēstnesis, Nr.16

Ceturtdien, 21. aprīlī, 1932. gadā

no www. periodika. lv

 

"Brauciens Augšzemgalē", Valdis Ūdris (1932.g)

Stāsts par braucienu no Daudzevas stacijas caur Zalvi, vēlāk uz Neretu 1932. gadā. Kāpēc Daudzeses stacija celta purvā, kā daudzesiešiem labi veicas pabalstu dabūšana no valsts, slidenais ceļš aiz Viesītes kroga cauri mežam, Zalves muiža.

Svētku sestdiena. Jelgavas - Daudzevas vilciens elzdams un pūsdams traucas Augšzemgales laukos. Vagonā ir silti un patīkami. Pasažieri snauž. Ārā, skrien viegli piesnigušie meži un lauki... Vēroju, kā Zemgales plašais līdzenums pāriet Augšzemgales kalnājā. Nepilnās trīs stundās vilciens noskrējis ap 100 km un piestāj Daudzevas stacijā. Pretī braucējs nokavējies, kāpēc gribot negribot jāuzgaida. Pati stacija visai glīta, bet viņas apkārtne, liekas, īstā purvā. Visapkārt lieli krūmāji. Drīz ierodas pretī braucējs — kāds Zalves jaunsaimnieks. Viņam līdzi vesels blāķis kažoku — līdzeklis pret uzbāzīgo ziemas aukstumu. Ir jāsvīst līdz tādos saģērbjas. Un tad mēs kā lieli, resni vīri sēstamies kamanās un dodamies ceļā.

Pirmie ceļa iespaidi nesola nekā prātīga. Braucam pa purvainu vietu. Kamanas reiz reizēm aizķerās jaunraktā ceļa zemes pikās. Sniega maz. Braucējs saka, ka ceļš esot slikts un būs grūta braukšana. Viņš starp citu pastāsta arī kāpēc Daudzevas stacija ierīkota tādā purvā. Pirms 1905. g., kad dzelzceļš būvēts, staciju domāts celt netāļu no tagadējās vietas uz kāda vecsaimnieka zemes. Bijusi skaista un kalnaina vieta, bet muižas grāfs ar to nebijis mierā, staciju gŗibējis dabūt uz savas zemes — purvā. Viņš cerējis uz tiem ienākumiem, kuŗi rastos no stacijas apkārtnes apbūves. Beidzot uz grāfa spiediena stacija ari uzcelta purvā, zināms ar lielām gŗūtībām Lai pie stacijas piekļūtu vajadzējis uzbūvēt vairāk kā km gaŗš akmeņu bruģis līdz tuvējam Jēkabpils—Bauskas lielceļam. Citādi pie stacijas nemaz nevarējis tikt klāt. „Toreiz, kā grāfs gribēja, tā darīja" — saka jaunsaimnieks.

Kad uzbraucam uz Neretas —Jaunjelgavas lielceļa, augstā kalnā var redzēt Daudzeses muižu ar stalto skolas namu un kokos paslēpušos baznīcas torni. Stindzinošs ziemas aukstums mums sitas sejā un laužas zem siltajām drēbēm. Pretī pūš ass vējš. Tiešam, braukšana te pavisam slikta. Sniega gandrīz kā nemaz nav. Lielceļš pilnīgi kails, sniegs tikai ceļa vidū, kur rudeni ar ratiem iebrauktas sliedes. Mūsu Bēris velk atspēries un zem kamanām nemitīgi kas čirkst...

Daudzeses jaunais skolas nams lieliska celtne uz laukiem. Skola uzcelta vienā vasarā, pagājušā rudeni būves darbi nobeigti. Nams esot izmaksājis ap 7 miljoni rubļu. Ieprasos, kur daudzesieši tikdaudz naudas ņēmuši, man atbild, ka kas tad cits došot ja ne valdība Ar pabalstu dabūšanu daudzesiešiem arvien laimējoties. Paši viņi iestiguši parādos Kad braucam caur Daudzeses muižu, man rāda koppienotavu un tautas namu, ari te esot valsts palīdzējusi. Pretim šīm abām ēkām stāv maza smēdite aizbrukušiem

logiem. Es skatos, no skursteņa kūp dūmi..

Kad tiekam pāri vairākiem kalniem un lejām, tāļāk braukšana neiespējama — ceļš jāturpina pa laukiem un pļavām. Tur kamanas slīd viegli, viegli. Apkārtne vienmuļa, laukos vietvietām krūmāji. Tikai kautkur pamalē saskatāmi lielāki ēku puduri. Tās Bušu muižas jaunsaimniecības.

Piebraucam pie kādas birstalas, kur tālāk rēgojās tikai celmi un atvases. Jaunsaimnieka cirvis te strādājis nesaudzīgi, bet arkls, kā par brīnumu, savu darbu nav turpinājis. Liekas, ka augošais mežs nopostīts nevajadzīgi un pārdots malkā.

Pie Viesītes kroga, kas vientuļi stāv liela sila malā, uzbraucam uz lielceļa. Nograb Viesītes upes paprāvais tilts un mēs jūtamies tīri omulīgi, kā istabā, jo šeit silā esam pasargāti no nepatīkamā vēja. Bet atkal nelaime, ar braukšanu neiet lāgā, kamanas pastāvīgi — reiz pēc reizes slīd grāvi. Lieta, lūk, tāda: pagājušā vasarā šoseju un zemes ceļu departaments ceļu pārņēmis savā ziņā un to pārlabojis. No abām ceļa malām krietna daļa zemes sadzīta ceļa vidū. Tagad ziemā augstais ceļš noledojis un ļoti slidens, tā kā braucējam vienmēr pret paša gribu „jābrauc” grāvī. Arī mēs vairākas reizes „izmērījām" šā ceļa grāvju dziļumu. Nesaprotami, kā pa šādu ceļu var tikt uz priekšu ar vezumu. Mans braucējs asi nosoda ceļa inženierus, kas tādu ceļu iztaisījuši, un, kad liekamies grāvi, viņš tūlīt rauj lamāties... „Nu, saki, vai tie inženieri nav bijuši dulli?", viņš man jautā.

Esam braukuši veselus 8 km, kad nepatīkamais vējš mums atkal sitas sejā — esam silam cauri.

Tad mājas pēc mājas un tuvojas Zalves muiža. Pa labi paliek divstāvu sarkanā krāsā pagasta nams (bij. skola) un zaļo torni baznīca. Jau 4 stundas braukdami pa ļoti sliktiem ceļiem beidzot sasniedzam Zalves muižu. Pamatskola, pienotava, pasts, biedrības un ārsta māja ir iestādes Zalves centrā. Pagasta nams un baznīca atrodas pāris km tālāk. Centrā veseli trīs veikali, bet viens no tiem — pašā Zalvītes krastā nupat nodedzis. Kā jau visur, tā arī te, latviešiem neveicoties ar tirgošanos, vienīgi vecajam Hackelim ejot uz rokas — viņa meita jau atvērusi otru veikalu.

Valdis Ūdris

(Turpmāk beigas).

Jēkabpils Vēstnesis, Nr.15

Ceturtdien, 14. aprīlī, 1932. gadā

no www. periodika. lv