trešdiena, 2015. gada 1. aprīlis

Nu kā šitā var!

Domājat, mūsu vecvecvecāku paaudze bija tikai tādi cēli līdumu lauzēji vai plakani, pelēki tēli no vecām fotogrāfijām? Nekā! Dzīve arī tad sita augstu vilni, un teiciens „kad mēs augām, tad tā negāja” pavisam nav taisnība. Nu, piemēram, re:
„Enerģiska" dāma Vīpē .
Pie mums dzīvo kāda .”moderna" dāma, kuŗa savos valgos ieviļinājusi vienu otru jaunu puisi. Tā kā mājās netrūkst ne „brūnā" , ne „skaidrā" , tā dāma līdz ar puišiem skurbumā neredz ne dienas, ne nakts. Viņa bieži brauc uz pilsētu, bet par kučieriem ņem līdzi tikai jaunus puišus. Mājās brauc nakti follā vien. Tā braucot vienam puisim izgājis slikti. Gāžoties kamanām apgāzis dāmu un pats krītot izmežģījis kāju un tagad dabūjis atvaļinājumu — slimnīcā. Otram izgājis arī ne labāk. Braucot no pilsētas pazaudējis dāmai cepuri un tad pametis arī pats savu. Dziedādami: „Ai via follra" kailām galvām iebraukuši mājās. Agrāk dažs no puišiem pat sastāvējis pretalkohola biedrībā, bet tagad aizmirsuši savus solījumus.
Cepure.
 Dailes magazīna Nr. 40 (17.10.1933)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru