1941. gads Daudzeses skolā un turpmākās gaitas

Nezināmu iemeslu dēļ līdz pat 1941. gada augustam par Jāņa Circeņa darbību presē nav nekas atrodams, toties 21. augusta „Jēkabpils Vēstnesis” Nr.5 nāk klajā ar skarbu „Daudzesieša” kritiku par J.Circeni, Ā.Vanagu un Jureviču „Kā komunisti nesa „kultūru” Daudzesē”. Un kāpēc gan arī nekritizēt, ja tagad „jaunu, latviešiem piemītošu enerģiju pie malas nobīdītie patrioti, kam laimējis izbēgt no izsūtīšanas, uzsākuši jaunu valsts celtniecības darbu Lielvācijas armijas aizsegā, kas garantē mieru un drošību”. Tā nu tas bija - Vācijas armija 8.jūlijā bija jau pilnībā okupējusi visu Latvijas teritoriju.

No šī raksta uzzinām, ka „Circenis kopā ar Valmieras komunistiem Latvijas bijušās robežas atstājis 29. jūlijā, Jurevičs dažas dienas vēlāk pazudis ar izpildu komitējas automašīnu, bet Vanags, cik zināms, slapstās. Daudzesiešiem mantojumā atstātas tukšas kases un izpostīti nami.” Interesanti lasīt par cīkstiņu ap tautas namu – komunisti pārmeta aizsargiem tautas nama atņemšanu un nolaišanu tādā stāvoklī, ka jākopj vairākas dienas talkā, toties „daudzesietis”  apsūdz komunistus par to, ka „tika izpostīti aizsargu nama un skolas izdaiļojumi. Lielā steigā no apgrozības izņēma labāko latviešu rakstnieku grāmatas no aizsargu un skolas bibliotēkām”. Pārmetumi birst „arī par visas sabiedriskām vajadzībām domātās naudas summas aizgājušas valdošo „biedru" ērtību un izdzīves vajadzībām”.

Kas notika ar šiem cilvēkiem tālāk? Vismazāk ziņu atradu par Augustu Arvīdu Ziņģi – 1942. gadā A.Ziņģis ir piedalījies kāda sarīkojumā Daudzesē, spēlējot teātra izrādē. 

 Emīlija Liepiņa aktīvi darbojusies pedagoģijas laukā – kļuvusi par Jēkabpils rajona skolu inspektori, par tautas izglītības nodaļas vadītāju, par 1. vidusskolas direktori. Par viņu teikts, ka „ir aktīva zinātniskā ateisma propagandiste, aktīva tautas tiesas piesēdētāja, nepilngadīgo komisijas locekle. Jēkabpils iedzīvotāji viņu pazīst kā ilggadēju deputāti — veselības aizsardzības un sociālās nodrošināšanas pastāvīgās komisijas priekšsēdētāju”.

Ādolfs Vanags pēc kara izvēlējies darboties dramaturģijas jomā. Kara sākumā evakuējās kopā ar Padomju Armiju, cīnījās frontē, pēc tam strādāja aizmugurē — kultūras darbā. Pēc kara kļuvis par LPSR Valsts Ceļojošā teātra organizatoru un direktoru, strādāja arī kā režisors un aktieris. Vēlāk vairākus gadus vadīja Emīla Melngaiļa vārdā nosaukto Republikānisko tautas mākslas namu. Sarakstījis vairākas lugas, pārsvarā viencēlienus, par tolaik aktuālu tematiku („Roku rokā”, „Līgavainis”, „Zelta graudi”, „Ir jau saskaņots”, „Izvēlīgā sieva”, „Kolektīvais spēks”,  „Platpēda sper soļus”).  Miris 1957. gadā.

Jānis Circenis – viņa karjera tomēr un diemžēl turpinājusies diezgan paredzamā virzienā – ja taisnība 1952. gada 18. oktobrī laikrakstā „Latvieši Amerikā” V. Lamberga publicētajā rakstā „Latviešu nodevēji” esošajai informācijai, tad:         

"DAUDZEVAS PAGASTS J. Circenis, 56 g. v., vidēja auguma, korpulents, Latvijas laikā bijis Daudzevas pamatskolas pārzinis, bijis soc. dem., kara laiku pavadījis PSRS. 1944. g. pavasarī cīnījies Oškalna sarkano partizānu izpletņu lēcēju grupā. Sarkanarmijai ienākot Daudzevā, asiņaini izrēķinājies ar vietējiem. 1946. g. pārcēlies uz Rīgu 1946. g. pārcēlies uz Rīgu, ir MVD kapteinis”.

Iepriekš publicētie raksti par personībām  Daudzeses skolā:

Personības Daudzeses skolā - 1

http://piliensjura.blogspot.com/2015/05/personibas-daudzeses-skola-1.html

Personības Daudzeses skolā - 2. Jānis Circenis, no 1921. līdz 1934. gadam.

http://piliensjura.blogspot.com/2015/05/personibas-daudzeses-skola-2-janis.html

Daudzeses skola 1934.-1940. Personības - 3. Skolas pārzinis A.Ziņģis

http://piliensjura.blogspot.com/2015/05/daudzeses-skola-1934-1940-personibas-3.html

1940.-1941. gads. Daudzeses skolā atgriežas Jānis Circenis un Emīlija Liepiņa

http://piliensjura.blogspot.com/2015/05/1940-1941-gads-daudzeses-skola.html

Sagatavots pēc www. periodika. lv materiāliem

 

1940.-1941. gads. Daudzeses skolā atgriežas Jānis Circenis un Emīlija Liepiņa

Naktī no 1940. gada 14. uz 15. jūniju Sarkanā Armija šķērso Latvijas PSRS robežu pie Abrenes, un 17.jūnija dienas vidū tās tanki jau sasniedza Rīgu.

Jānis Circenis daudz nekavējas – jaunie laiki pilnīgi atbilst viņa politiskajai pārliecībai, un atveras tik plašas perspektīvas:  tagad var atgūt ne tikai iepriekšējās pozīcijas, bet daudz, daudz vairāk! Un bijušais skolotājs un skolas pārzinis liek lietā visu savu enerģiju... Amati un goda pienākumi birst ka no pārpilnības raga.

1940. gada 7. jūlijs. Svētdiena. Daudzeses tautas namā sasaukti 500 „ daudzesiešu darba ļaužu”, kuri par sapulces vadītāju izvēl J. Circeni. Darba ļaudis teic un klausās runas, dzied Internacionāli, sacer telegrammu „ demokrātiskajai Latvijas valdībai (Kirhenšteina vadītā t.s. „ Tautas valdība”)” , ievēl policijas palīgdienestu, jauno pagasta valdi, revīzijas komisiju – visu vienbalsīgi. Protams, vienbalsīgi ievēlēts arī J. Circenis – revīzijas komisijā.  Sapulce nolemj arī „pārņemt atpakaļ” pēc 1934. gada 15. maija „ aizsargu okupēto” tautas namu.  Un tad „darba tauta” ar orķestri un sarkaniem karogiem dodas uz... 5 km  attālo Daudzeses staciju.  Tas tiešām nav neliels pārgājiens, karstā  vasaras dienā pa laikam taču toreiz vēl putekļaino ceļu, noraugoties vienmuļajā ainavā – sīkos purva bērziņos un priedītēs. Mērķis ir piemiņas

brīdis pie latvieša – sarkanarmieša kapa pie stacijas. Starp citu – vai viņš pārapbedīts? Pašlaik pie stacijas tāda nav.

Šajā rakstā („Daugavas Vēstnesis” Nr 157, 11. jūlijs, 1940. gads) parādās vēl viena interesanta personība Daudzeses vēsturē – Ādolfs Vanags (rakstnieka Jūlija Vanaga brālis) kuru ievēl pagasta valdē. Ā. Vanags vēlāk pārņem arī Tautas nama vadību kā pārzinis, rūpējas par teātra izrādēm (piemēram, Raiņa lugas) un priekšlasījumiem. Kļūst par pagasta sekretāru, vēlāk arī – izpildu komitejas priekšsēdētāju. Kāds „Daudzesietis” 1941. gada 21. augusta „Jēkabpils Vēstnesī” sniedz viņa līdzšinējai darbībai diezgan negantu raksturojumu: „Šis „biedris" bija dzīvē daudz ko izmēģinājies. Kādu laiku viņš daudzesiešiem šuva diezgan sliktus uzvalkus, tad strādāja kā lopkopības biedrības lopu pārraugs un beidzot, tieši no laidara devās uz teātra kursiem. Pabijis kādu laiku kursos, Vanags ieradās atkal Jēkabpils apriņķī, lai „strādātu” sabiedriskā laukā. Pēc vairākos pagastos neveiksmīgi sagatavotu lugu izrādēm jaunais „mākslinieks" it kā pazuda, līdz lielinieku ienākšanas laikam, kad atkal uzpeldēja Daudzesē, skolas pārziņa J. Circeņa silti sagaidīts”. 

Nepaiet ne nedēļa, kad sestdienā (13. jūlijs) J. Circenis „Sabiedrisko lietu ministrijas (!!) uzdevumā” ir sasaucis Jēkabpils apriņķa skolotāju sanāksmi, kurā pulcējas ap 400 apriņķa „ progresīvo skolotāju”. Sapulci atklājot, viņš izsaka prieku, ka „skolotāji tagad atkal var brīvi kopā pulcēties un par savām vajadzībām spriest, jo brīvais gars ieplūst arī skolās” un „uzrunā aprāda pagājušo gadu skolas dzīves negatīvās parādības. Bijušais režīms vissmagāk skāris skolotājus. Progresīvie skolotāji arestēti, atlaisti no vietām un novietoti koncentrācijas nometnēs. Interesanti, ka Komunistiskas partijas pārstāve M. Bundule uzsver ka „Komunistiskai partijai nav ne prātā nācis noliegt tautas nacionālo garu, bet gan taisni otrādi — nacionālās kultūras augšana jāveicina visiem spēkiem”.

J.Circeni ievēl Latvijas skolotāju biedrības Jēkabpils nodaļas valdē, Liepiņu (vai Emīlija Liepiņa?) – revīzijas komisijā. („Daugavas Vēstnesis” Nr 161, 16. jūlijs, 1940. gads). 18. jūlija „Jēkabpils Vēstnesis” gan šī pasākuma aprakstā piemin, ka J. Circenis ir pensionēts skolotājs (viņam tobrīd bija tikai 49 gadi).

„Jēkabpils Vēstnesis” Nr.29, 25.jūlijā, 1940.g ziņo „Jaunā Saeima izteikusi tautas gribu: nodibināta Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika. Latvija iestājas Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā. Visa zeme - tautas īpašums. Tauta pārņem savus īpašumus. Celsim brīvu un varenu Sociālistisko Padomju Latviju!” un mazāka un pieticīgākā ziņa nākamajās lappusēs – ka J.Circenis ir kļuvis par Latvijas skolotāju biedrības Jēkabpils nodaļas valdes priekšnieku. Un vēl arī – ka „Daudzeses pag. valde tautas nama laukumā 28. jūlijā pīkst. 16 rīko darba tautas svētkus. Programā — priekšlasījums, kora dziesmas, deklamācijas un un PSRS karavīru dramatiski ansambļa priekšnesumi” .

„Brīvais zemnieks” Nr. 5 15. augustā, 1940. gadā ziņo, ka J.Circenis ir kļuvis par Jēkabpils apriņķa skolu valdes locekli, bet 29. augustā – ka „ ar sevišķu prieku daudzesieši apsveic savā vidū 1934. g. padzītos skolotājus J. Circeni un E. Liepiņu” un ka atjaunots Daudzeses teātris, kas jau sagatavo sezonas atklāšanai Jūlija Vanaga komēdiju «Vēja pūtiens» („Cīņa” Nr. 67, 29. augustā, 1940. g)

Skolotāja Emīlija Liepiņa šīs dienas atcerējusies ar vislielāko prieku. Un kā gan ne – viņa varēja atgriezties Daudzeses skolā no „izsūtījuma” Dignājā, viņai uzdots vadīt Daudzeses skolas pionieru organizāciju un „6. novembris ar ugunskuru, ar pionieru solījumu kļuva par Daudzeses skolas un reizē visas republikas pionieru organizācijas dibināšanas svētkiem. E. Liepiņas režijā skolēni iestudēja Raiņa «Zelta zirgu». E. Liepiņa un viņas pionieri .... nekad neaizmirsīs savu pionieru vienības draugu un goda pionieri, vēlāko partizānu vadītāju Otomāru Oškalnu, kurš bieži iegriezās skolā un deva vērtīgus padomus darbam ar pionieriem. Pionieri un skolēni devās interesantos pārgājienos. Ja vajadzēja doties tālāk, tad izmantoja velosipēdus. Pirmajiem pionieriem mūžam paliks atmiņā pārgājieni uz Jaunjelgavu, Madonu, Staburagu... Bija iecerēta arī pirmā pionieru nometne Viesītes upes krastā jūlijā, bet visiem skaistajiem nodomiem krustu pārvilka fašistiskās Vācijas iebrukums mūsu zemē”. („Cīņa”, 21. janvāris, 1981. gads – „Emīlijas Liepiņas paraugstunda”, V.Antāns, Daudzeses astoņgadīgas skolas direktors).

Arodbiedrības pārstāvis J.Circenis referē Jēkabpils apriņķa skolotāju konferencē svētdien, 6. oktobrī. Konferenci noslēdzot, Kompartijas Jēkabpils apriņķa komitejas loc. b. Oškalns (jā, šis vārds parādīsies arī vēlāk) atbildēja uz vairākiem jautājumiem. („Jaunais Komunārs” Nr 48, 10.10.1940.)

Finansu tautas komisāra 271. PAVĒLE Rīgā, 1940. g. 6. decembrī ieceļ Ādolfu Vanagu un Jani Circeni par Daudzesas krājaizdevu sabiedrības valdes locekļiem. Ar šo pavēli Tautas komisārs groza vēl pavisam svaigo 250. pavēli („ieceļu par valdes locekļiem Ādolfu Vanagu un Jāni Kalnrāceni un Kārli Каpeli, par revīzijas komisijas locekļiem: Oto Dārziņu un Frici Rūdi”), kas izdota 26. novembrī – pirms pāris nedēļām!

Turpmāk - 1941. gads un kas notika turpmāk.

Sagatavots pēc www. periodika. lv materiāliem

Daudzeses skola 1934.-1940. Personības - 3. Skolas pārzinis A.Ziņģis

Skolas pārzinis Augusts-Arvīds Ziņģis (laika periods no 1934. gada 23. novembra  līdz 1940. gadam). Daudzeses aizsargu kora diriģents, vadījis skolas mazpulku, organizējis lauksaimniecības papildskolu pie Daudzeses skolas.
Augusts-Arvīds Ziņģis iecelts par Daudzeses skolas pārzini 1934. g. 23. novembrī. Jau 1935. gada pavasarī par viņu kā par korektu, nosvērtu un darbā saticīgu pārzini atzinīgi raksta „ Jēkabpils Vēstnesis” (Nr.11, 14. marts), novērtējot arī darbu jauniešu kora vadīšanā un dalību skautu organizācijā. Tāpat A.Ziņģis vada Meža dienu pasākumu, kopā ar mazpulku - skolēniem stādot „ 15. maija bērzu birzi” netālu no Tautas nama „ piegāzē Labrenču māju gruntē” (varbūt kāds zina, vai kociņi vēl aug?)
Presē parādās ziņas par siltiem vārdiem, ko A.Ziņģis veltījis skolas absolventiem, tos izvadot dzīvē. Skolas pārzinis vada bērnu svētkus Vīgantē (tagad Staburags).
1937. gadā Daudzeses pamatskolā A.Ziņģis noorganizē lauksaimniecības papildskolu, ko „apmeklē ļoti labi — gan jaunatne, gan piedzīvojuši pilsoņi un pilsones”, tātad tā tolaik nodrošināja kaut ko līdzīgu tagadējai mūžizglītībai.

Augusts-Arvīds Ziņģis apbalvots ar Atzinības krusta 5. Šķiru 1939. gadā.
Daudzeses aizsargu nodaļas koris pieteikts slavenajiem Latgales Dziesmu svētkiem 1940. gadā (diriģ. A. Ziņģis)

Un tad - pienāca 1940. gads. Skolā atgriežas Jānis Circenis un Emīlija Liepiņa (skatīt turpmāk).
Materiāli no www. periodika. lv

Personības Daudzeses skolā - 2. Jānis Circenis, no 1921. līdz 1934. gadam.

(pirmo daļu lasiet šeit -http://piliensjura.blogspot.com/2015/05/personibas-daudzeses-skola-1.html)

Skolotājs un skolas pārzinis Jānis Circenis (laika periodi no 1921. gada līdz 1934. gadam, un no 1940. gada jūlija līdz 1941. gada jūlijam). Dzimis 1891. (?) gadā. Darbojies Sociāldemokrātiskajā  strādnieku partijā, aktīvi piedalījies dažādās sabiedriskās aktivitātēs un organizāciju darbā, arī tās dibinot. Ieņēmis amatus komisijās, valdēs, arodbiedrībās. Piemēram - vadījis Daudzevas Saviesīgo biedrību un Staburaga apkārtnes skolotāju arodbiedrību.

1925. gadā Daudzevas saviesīgā biedrība skolotāja Jāņa Circeņa vadībā atklāj savu Tautas namu – tā ir pārbūvēta kroga ēka Daudzesē, netālu no pašreizējās skolas. Saviesīgā biedrība tiek uzteikta ne tikai par pašaizliedzīgu dalību būvēšanā, bet arī koncertiem, priekšlasījumiem un dramatiskās mākslas kursiem.

Mazliet amizanta ir piezīme 1926. gada „Jēkabpils Vēstnesī” par to, ka skolotājam J. Circenim nozagtas vairākas grāmatas, vainīgais – P.Strade no „Platansu” („Platausu”?) mājām atrasts un sodīts. Droši vien vairs neviens bargajam skolotājam grāmatas vairs nezaga...

Interesanti lasīt par skolotāja  J.Circeņa kandidēšanu Jēkabpils apriņķa valdes un revīzijas komisijas vēlēšanām 1928. gadā. Raksts „ Jēkabpils Vēstnesī” (Nr.5, 3. Februāris, 1928.) nosaukts „Kandidātu plūdi”, un tas atspoguļo situāciju ar daudzpartiju sistēmu Latvijā – uz divām valdes locekļu vietām un trijām revīzijas komisijas locekļu vietām kandidē deviņi saraksti. Jānis Circenis nekandidē no Daudzeses pagasta – tur startē vietējā sīkpartija jeb „Sīpola liste” ar Pēteri Sīpolu priekšgalā - , bet gan no attālā Ābeļu pagasta, kur izveidota „ Latvijas zocialdemokratiskās strādnieku partijas Ābeļu grupa”. Saraksts Nr.3 ir „ Apvienotais strādnieku, sīkzemnieku, jaunsaimnieku un darba inteliģences kandidātu saraksts”. Raksta autors mazliet indīgi piezīmē, ka strādnieku rindās paslēpušies arī vecsaimnieki – pirmais kandidāts E. Orehovs esot saimnieka dēls.  Rezultāti gana labi – Jānis Circenis iegūst revīzijas komisijas locekļa godu, bet viņa saraksta biedrs Kārlis Vanags – valdes locekļa vietu. „Jēkabpils Vēstnesis” (Nr. 10, 1928. gada 9. marts) komentē, ka „zocialistiem” tik labi panākumi tādēļ, ka nav bijuši vienoti „ pilsoniskie saraksti”, un balsis saskaldījušās starp vietējām personībām. Savu vietu revīzijas komisijā Jānis Circenis saglabā arī 1931. gada vēlēšanās.

Tāpat enerģiskais skolotājs/skolas pārzinis paspēj darboties kultūras laukā – notiek Daudzevas Saviesīgas biedrības pasākumi ar teātra izrādēm. J. Circenis tiek ievēlēts, piemēram,  sekretariātā  Lauku teātru kongresā (1-3.aprīlis, 1928. gads).

Regulāri – piemēram, 1932. un 1933. gadā notiek Jēkabpils apriņķa skolotāju konferences, kurās Jānis Circenis ņem aktīvu dalību un tiek ievēlēts sekretariātā. Presē pieminētas Jāņa Circeņa uzrunas konferences, interesantākā ir iebilde par to, ka „grūti darboties sabiedriskā laukā, jo pret skolotājiem no dažu politisku grupu pārstāvjiem dzen demagoģiju. Aicina to nedarīt.”. Sākas diskusija par opozīcijas partijām un „ inspekt. K.Šenhofs aizrāda, ka J. Circeņa kga partija (sociāldemokrāti) nav arī svēta no demagoģijām. Kā piem. ņem Viesītes pilsētu, kur valda sociāldemokrāti. Viesītē ir valdījusi neiecietība un nerēķināšanās ar apstākļiem, kā reti kur. Lietderības rāmjos visiem jārunā un jādzīvo.” („Jēkabpils Vēstnesis”  Nr.4, 28. janvārī, 1932.g).

1933. gadā nodibinās Staburaga apkārtnes skolotāju arodbiedrība, kurā J. Circenis darbojas valdē un vada sanāksmes. Šeit piedalās arī skolotāja Emīlija Liepiņa (dz. 1902.g.). Organizācija darbojas aktīvi, bieži notiek tās biedru tikšanās, kas tiek rūpīgi sagatavotas un organizētas. Sanāksmēs tiek uzaicināti dažādi lektori un notiek priekšlasījumi – piemēram, 1933. gada 26. novembrī sanāksme notiek Daudzeses skolā, uzstājas lektors J. Greste par skolotāju darba vērtēšanu, priekšlasījums ilgst 7 stundas. Lai visi „ kollēgas” var tikt uz skolu no Daudzevas dzelzceļa stacijas, tiek „ aizsūtīti priekšā vedēji” („ Mūsu Nākotne” Nr 42, 15. novembris un Nr. 45, 6. decembris, 1933. gads).

Daudzsološā Daudzeses skolas pārziņa karjera pēkšņi pārtrūkst, jo 1934. gada 15. maijā notiek valsts apvērsums un par prezidentu jeb Vadoni kļūst Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Tika apturēta politisko partiju darbība, slēgtas daudzas arodbiedrības (arī Staburaga apkārtnes skolotāju arodbiedrība „ pēc iekšlietu ministra rīkojuma” likvidējas 1936. gadā).

„Daudzeses pag. 6-kl. pamatskolas pārzinis J. Circenis uz paša lūguma” atstāj tik mīļo darbavietu, faktiski – tiek atlaists. Skolotāja E. Liepiņa tiek cauri vieglāk – „pārcelta no Daudzeses pag. 6-kl. uz Dignājas pag. Mežgala I. pak. pamatskolu”, kas laikam gan tolaik ir diezgan nomaļa vieta. („Jēkabpils Vēstnesis Nr.19, 9. maijā, 1935.g) Emīlija Liepiņa tur savus spēkus veltī skolas dārza kopšanai un atturības biedrības nodaļas vadīšanai, lai gan biedrības sarīkojumi apmeklēti „ ne visai teicami” un pati skolotāja atzīst, ka „nodaļai nākoties darboties diezgan grūtos apstākļos, jo apkārtnē atturības ideja ne tikai netiekot atbalstīta, bet gan traucēta un apkarota” („Jaunā Balss”, žurnāls tautas vienībai un patriotiskai audzināšanai atturības garā Nr. 3, 01.03.1938).

Nav zināms, ko Ulmaņa valdības laikā dara Jānis Circenis. Ir nojaušams, ka savu skolu viņš tomēr šajā laikā neaizmirst – „Jauni sekotāji Valsts prezidenta Dr. K. Ulmaņa 28. janvāra draudzīgajam aicinājumam….J. Circenis Daudzesas pamatskolai [dāvinājis] – 6 augļu kociņus” („Rīts” Nr 114, 25, aprīlī, 1936. g.).

Un pie pirmās izdevības Jānis Circenis atgriežas – un kā vēl atgriežas... (skatīt tālāk).

Materiāli no www. periodika. lv

Attēlā - jaunās Daudzeses skolas ēkas foto no R. Dēliņa raksta „Zem Latvijas debess…” (Sējējs, 01.11.1938.), kurā aprakstīti Latvijas valsts sasniegumi.


Turpmāk - par Augustu Arvīdu Ziņģi (laika periods no 1934. līdz 1940) un J.Circeņa atgriešanos skolā 1940. gadā.

Personības Daudzeses skolā - 1

Daudzeses skola visos laikos – no dibināšanas līdz mūsdienām -  ir piesaistījusi aktīvus, enerģiskus un ieinteresētus cilvēkus. Laikam gan bez šiem cilvēkiem neizdotos ne uzbūvēt jauno, moderno skolas ēku 1931. gadā, ne noturēt skolu visos pārmaiņu vējos līdz pat mūsdienām. Tādēļ mazliet par skolas  vadītājiem – pārziņiem un skolotājiem no skolas dibināšanas līdz pat Otrā Pasaules kara sākumam.

Sākuma gadi

„Daudzeses pagasta pirmās skolas sākumi meklējami pirms kādiem 85 gadiem [skaitot no publikācijas brīža – 1937. gada, tātad apmēram 1852. gads / piezīme mana J.B.] baznīcas Dziedātāja mājā, kur mācījuši skolotāji: Jansons, Melderis, Kundziņš, Liepiņš un Bruģis. Kad kurš un cik ilgi — tagad jau grūti noskaidrojams, jo raksti par tiem laikiem nav uzglabājušies.„ („ Pie tautskolu šūpuļiem”, Jēkabpils Vēstnesis Nr. 48, 2. decembrī, 1937. gadā - http://piliensjura.blogspot.com/2015/04/pie-tautskolu-supuliem-daudzeses-skolas.html)

1879. g. pagasta sabiedrība cēlusi jaunu skolas namu, uz kuru pārnācis skolotājs Bruģis (Brigge?) un darbojies līdz 1882. g. Mācītājs Kiršteins raksta, ka Bruģis Daudzesē par skolotāju apstiprināts 1876. g.

Skolotājs Jēkabs Upenieks (laika periodā no 1882. līdz 1926. gadam)

 Pēc Bruģa par skolotāju izraudzījās Irlavas semināra audzēkni J. Upenieku, kurš skolā nostrādāja no 1882. (pēc Kiršteina — no 1884.g.) līdz 1926. g., tātad 44 gadus! Skola J.Upenieka vadībā pārdzīvo pārvācošanas un pārkrievošanas laikus un „tautisko centienu vējus un pretvējus”.  Zināmi pārtraukumi skolas darbā 1905. gada revolūcijas laikā – „melnās sotņas” draudu dēļ, kā arī 1914.-1918. gados I pasaules kara laikā. 1915. gadā skolas ēka nodeg, jo pie tās notiek kaujas starp vāciešiem un krieviem.

Tomēr skolotājs Upenieks atkal un atkal enerģiski atjauno skolas darbību Daudzeses muižas ēkā , gan blakus vācu okupācijas karavīriem, gan blakus lieliniekiem.

Ar 1920. g. janvāri skolas darbs turpinās miera apstākļos un paplašinās: 1921. g. pieņēma par skolotāju Jāni Circeni, 1924. g. - Mildu Jansons.

1926. g. Jēkabs Upenieks aiziet pensijā. 

Laika periodā no divdesmitajiem gadiem  līdz pat Otrā pasaules kara sākumam notikumi ap un par Daudzeses skolu izrādās  īsts tā laika politiskās un sabiedriskās dzīves spogulis. Tāpat ar skolu saistītās personības un šo cilvēku likteņi ir patiesie tā laika vēstures liecinieki.  Vērojot vietējā presē tā laika ziņas par sabiedrisko dzīvi, vēlēšanām, sadzīvi, skolotāju atlaišanu no darba un pāriešanu citā amatā, arī laikrakstu lasītāju vēstules, kur parādās viedoklis par notiekošo, pavisam citā gaismā parādās jau no skolas programmas zināmie un it kā vienmuļie un garlaicīgie vēsturiskie fakti (partiju cīņas divdesmitajos gados, K.Ulmaņa  apvērsums 1934. gada 15. maijā, LPSR nodibināšana 1940. gadā, vācu armijas ienākšana 1941. gadā), pietuvinot  tos kā ar lupu liela mēroga kartē.

Un ja nu es dzīvotu tajās dienās? Ko es izvēlētos – balli Saviesīgās biedrības namā, Strādnieku sports un sargs nodarbības, vakarēšanu aizsardžu priekšnieces, mežziņa kundzes Astrīdas Lindes namā attālajā Rundāles Mežmuižā (tagad – Daudzeses Lāči)? Sociāldemokrātus vai zemsaviešus, vai vietējo sīkpartiju vēlēšanās? Riskētu zaudēt darbu, esot nepareizajā (sociāldemokrātu) partijā, vai nonāktu represēto starpā par dziedāšanu aizsargu korī? Vai paliktu malā un lasītu par to tikai Jēkabpils Vēstnesī?

No J. Upenieka aiziešanas pensijā 1926. gadā  līdz pat K. Ulmaņa apvērsumam 1934. gadā Daudzeses skolā, liekas, valda sociālistisks noskaņojums. Viena no aktīvākajām un laikrakstu ziņās pamanāmākajām personām šeit ir skolotājs Jānis Circenis, kurš pauž sociāldemokrātu uzskatus. 1932. gadā viņš tiek presē nosaukts jau par skolas pārzini – iespējams,  šo amatu viņš ieguvis, skolai pārceļoties uz jauno, plašo skolas ēku. Tāpat savus „progresīvos”, lasi – sociālistiskos uzskatus neslēpj skolotāja Emīlija Liepiņa. Laikrakstā „Lauku domas”  Nr. 11, 1932. gada 17. martā kāds daudzesietis, kurš saucis sevi Mikus, skarbi kritizē sociālistisko noskaņojumu skolā, retoriski jautājot „ Vai tiešām mēs cēlām skolu, lai to nodotu vienas politiskas partijas rīcībā?”, kā arī piemin, ka daudzi vecāki ved bērnus uz 12 kilometrus attālo Sērenes skolu, lai bērni netiktu audzināti „ sociālisma garā”. „ Mikus” ir sašutis par skolotāja S. dalību  jaundibinātās „ Strādnieku Sports un Sargs” (SSS) nodaļas valdē, kura „izlietojot skolas telpas dažādiem sporta vingrinājumiem” . 

 

Turpmāk - par skolotāju un skolas pārzini Jāni Circeni - sociāldemokrātu, un skolas pārzini Augustu Arvīdu Ziņģi - aizsargu.

Foto no http://daudzese.lv