Meži — mūsu košums un bagātība (1935. gads, Mežu dienas) K. Birnbaums

Pavasarim aktuāla tēma  ir  Meža dienas, tādēļ jūsu uzmanībai 1935. gada Mežu dienu centrālas komitejas priekšsēdētāja raksts par Meža dienu jēgu un meža nozīmi Latvijā (materiāli un malka, kuru, izrādās, jau trūkst un tiek plānots aizvietot ar ugunsdrošiem būvmateriāliem un kūdru, darbavietas, ārzemju valūta no eksporta). Atspoguļota aktuālā situācija, kas diezgan līdzīga mūsdienu Latvijas situācijai - izcirsti privātie meži, kuros aicina apmežot izcirtumus. Un diemžēl arī aicinājums apmežot vērtīgus zālāju biotopus - upju krastus, kadiķu pļavas un sausās, smilšainās pļavas un ganības  - "zemes platības, kas tagad nekā neražo, vai ražo ļoti maz, kā sevišķi vieglas, smilts augsnes, stāvi upju krasti, gravas, kalni, vājas ganības un pļavas, kas apaugušas paegļiem un kārklu krūmiem — jāapmežo, lai ražotu koksni".  

Interesanti, ka 1935. gadā meža dienas bijušas zem lozunga "Stādīsim bērzus!" Tam sekojusi arī Daudzeses sabiedrība skolas pārziņa A.Ziņģa vadībā - "Vietējā pamatskola, aizsargi, pagasta pašvaldība un citi vietējie pilsoņi 5. maijā iestādīja tautas nama tuvumā, kalna piegāzē, „15. maija bērzu birzi" (mazpulka biedra A. Ozoliņa vecāku Labrenču māju gruntē)".

Meža dienām ir bijusi arī plašāka nozīme - otrs mērķis pēc saimniecisko vajadzību īstenošanas ir "dzimtenes izdaiļošanas darbi". Iedzīvotāji tiek aizcināti veidot apstādījumus ap sabiedriskām ēkām, ceļiem un lauku sētām. "Apskatot mūsu baznīcas, skolas, pagastu namus, biedrību namus un citas sabiedriskas ēkas, nākam pie vienprātīgā atzinuma, ka daudzām no tām trūkst apstādījumu. Mūsu lauku sētas, it sevišķi jaunās saimniecībās ar maziem izņēmumiem ir bez kāda zaļuma. Mūsu skatam pretī rēgojas pelēkas ēku sienas un nobālējušie skaidu jumti."

Un protams - jāatceras to gadu politiskā situācija: sava artava tiek arī Vadonim, kurš ir "uzņēmies meža dienu augstākā protektora pienākumus", un neizbēgami atzīmēts, ka "tagad mums ir jauni laiki un jauna kārtība".

.

Kas kaitēja man dzīvot

Liela meža maliņā...

L. daiņas (30671)

Mūsu meži, zilie sili, tumšās gāršas un baltās birzes ir mūsu dzimtenes krāšņums. Meži — arī mūsu valsts lielākā un gandrīz vienīgā. dabas bagātība. Mežs dod mums būvmateriālus un malku, it sevišķi lauku saimniecībām. (Meža saudzēšanas nolūkos gan turpmāk būs vairāk jālieto ugunsdrošie būvmateriāli un kurināšanai — kūdra). Ziemā, kad citu darbu nava, koku ciršanā, apstrādāšanā un izvešanā atrod darbu kā lauku, tā mazpilsētu iedzīvotāji. Liela daļa ostas pilsētas strādnieku cauru gadu nodarbināti kokmateriālu pārstrādāšanā zāģētavās, finieru, sērkociņu un papīra fabrikās. Kokmateriālu un koksnes ražojumu eksports dod mums ārzemju valūtu, ar ko varam iegūt mums tik nepieciešamās preces, kā dzelzi, sāļus, mašinas un citus ārzemju ražojumus.

Tāpēc jāgādā, lai mūsu zaļās bankas zelta rezerves nesamazinātos, ko varam panākt ar pastiprinātu mežu atjaunošanu. Valsts mežu saimniecībā to jau ar sekmēm veic, tur neapmežotu platību tikpat kā vairs nav. Visi tekošo gadu izcirtumi apsēti vai apstādīti, vai arī radīti tādi apstākļi, lai mežs dabiski atjaunotos. Arī kara laika cirtumi apmežoti, vai paši apmežojušies.

Lai gūtu līdzekļus izpostītas dzīves atjaunošanai un jaunradīšanai, arī lauku māju — zemnieku meži vietām stipri izcirsti. Arī šeit steidzami jāķeras pie izcirtumu apmežošanas. Tāpat jāapmežo visas tās zemes, kas lauksaimniecības kultūrām nav piemērotas, jo koki ir ļoti pieticīgi un mežs aug bez sevišķām pūlēm ari tur, kur lauksaimniecības augi nevar attīstīties. Visas tās zemes platības, kas tagad nekā neražo, vai ražo ļoti maz, kā sevišķi vieglas, smilts augsnes, stāvi upju krasti, gravas, kalni, vājas ganības un pļavas, kas apaugušas paegļiem un kārklu krūmiem — jāapmežo, lai ražotu koksni.

Šis ir meža dienu pirmais uzdevums.

Otrs meža dienu uzdevums un mērķis ir mūsu dzimtenes izdaiļošanā. Apskatot mūsu baznīcas, skolas, pagastu namus, biedrību namus un citas sabiedriskas ēkas, nākam pie vienprātīgā atzinuma, ka daudzām no tām trūkst apstādījumu. Un ja apstādījumi ir, tad tie parasti nekopti, panīkuši.

Mūsu lauku sētas, it sevišķi jaunās saimniecībās ar maziem izņēmumiem ir bez kāda zaļuma. Mūsu skatam pretī rēgojas pelēkas ēku sienas un nobālējušie skaidu jumti. Lai gan daudzas no tām ir staltas un lepni celtas, tās tomēr izskatās nabadzīgas un it kā vientuļas, atstātas, jo tām trūkst košuma, — nav apstādijumu. Dzīve šādā sētā nav pievilcīga un nevar saistīt pie sevis šis mājas iemītniekus.

Mūsu šosejas un putekļainie lielceļi arī prasīt prasās, lai tos apstādītu. Ārzemēs daudz vietās ceļi apstādīti augļu kokiem. Arī mūsu dzimtenes dažos novados, kā piemēram Kazdangā, Pūrē un Burtniekos, ceļi apstādīti ķiršiem un ābelēm. Tomēr bieži šos kociņus aplauž. Tāpēc augļu kociņus pagaidām varētu ieteikt stādīt piemērotās augsnēs gar mājas ceļiem, kur tos var apsargāt, bet šosejas apstādīt parastiem mūsu zemes krāšņuma kokiem.

Mums jāizdaiļo mūsu dzimtenes āres, jāpadara skaistāka mūsu lauku sēta, mums jāizdaiļo tie nami un tās vietas, kas mums mīļas un dārgas. Šo mērķu sasniegšanai jau 5 gadus rīkotas meža dienas.

1930. gadā meža dienas sarīkotas 200 vietās, piedaloties 20.000 dalībnieku; 1934.gadā — 920 vietās, piedaloties 67.000 dalībnieku, kas iestādījuši 195 000 koku un krūmu un kultivējuši ap 100 ha meža. Tas viss tomēr vēl par maz. Tagad mums ir jauni laiki un jauna kārtība. Ja kādu darbu uzsākam, tad tas visiem jāpilda ar labāko pienākuma apziņu un jāpieliek visi spēki, lai to godam veiktu, neatkarīgi no tā, vai šis darbs ir mūsu atsevišķs darbs, vai kopējais — valsts darbs.

Ievērojot apmežojumu un apstādījumu svarīgo nozīmi, šogad meža dienu sarīkošanu ieteic un atbalsta mūsu tautas vadonis — ministru prezidents Dr. K. Ulmanis. Viņš ir uzņēmies meža dienu augstākā protektora pienākumus. Zemkopības ministrs J.Kauliņš, kara ministrs ģen. J. Balodis, iekšlietu ministrs V. Gulbis un izglītības ministrs L. -Adamovičs ir meža dienu goda prezidija locekļi.

Ievērojot mūsu baltā bērza košumu un tā lielo saimniecisko nozīmi, meža dienas šogad notiek zem lozunga „stādīsim bērzus". Lauku mājās ieteicams ierīkot saimnieciska rakstura bērzu birzes, bet pie sabiedriskām un pašvaldības ēkām piemiņas birzes 15. maija vai cita vēsturiska notikuma atcerei.

Ja līdzšinējās meža dienās veikti lieli uzdevumi un izdarīti plaši apmežošanas un dzimtenes izdaiļošanas darbi, tad šogad, tautas vienības gara apdvestiem, šiem darbiem jābūt vairākkārt lielākiem, tomēr labi pārdomātiem un rūpīgi izpildītiem.

Jēkabpils Vēstnesis Nr. 19

Ceturtdien, 9.maijā, 1935.g

no www. periodika. lv