ceturtdiena, 2015. gada 2. aprīlis

Tas bija tur - Sēļzemē (1936)...2.turpinājums: Daudzese, Zalve


  Zalvē zemnieku bērniem 1936. gadā mācīja "mīlēt savu zemi vairāk par visu, lai nevienai svešai varai nebūtu ļauts bērniem atņemt skolotāju par to, ka viņš mīl savu dzimteni un viņas patstāvību".

Tas bija tur - Sēļzemē...
Ceļojums pa Jēkabpils apriņķi

(Turpinājums).
Uz Daudzeses pusi ainava manāmi mainās: purvains, sīkas priedītes, sīki bērziņi. Daudzi pelēku māju. Domas itkā tiecas atpakaļ uz Seci, kuŗas ceļu smiltis reiz minušas Mālberģa kājas.
Daudzesē apskatam
skolas namu, kas līdz šim skaitījies lepnākais Jēkabpils apriņķi, bet nu no neretiešiem pārspēts. Mūs saņem skolas pārzinis A.Ziņģis. Nams izmaksā ap Ls 89 000; klaušas izlietotas par Ls 30.000. Viss tas smagi gulst uz daudzesiešu pleciem un tie lūguši pēc palīdzības, proti, lai valsts pārņem skolu savā uzturēšanā; bet lūgums nav ievērots. Skola atrodas jaukā uzkalniņā. Mežu dienās pie skolas sastādītas ābelītes un citi koki. Cik redzams, visi labi aug un pēc gadiem ap jaunatnes namu šalks jauns ziediem un augļiem bagāts dārzs. — Ierīkots arī sporta laukums.
Skola celta 160 skolēniem. Ēdamistaba tomēr nesaprotamā kārtā iznākusi pārāk maza: apmēram 50 skolēniem. Kautkādā ziņā neizdevusies arī ventilācijas ierīkošana , jo bieži telpās sajūtams nepatīkams gaiss... Pēc pašu daudzesiešu domām, arī apkurināšana prasot pārāk daudz malkas — veselus 400 stērus gadā. Vispārīgi tomēr jāsaka, ka daudzi, daudzi pagasti un pilsētas būtu priecīgas, ja tiktu pie tik diženas celtnes. Ēdamistaba, guļamistabas, klases un skolotāju istabas aizņem abus ēkas stāvus. Jumta iebūve vēl neizmantota, izņemot nelielu daļu.
Ļoti patīkamu iespaidu atstāj gaišos un priecīgos toņos ieturētās klases: gaiši krāsotas sienas, balti krāsoti soli, lieli logi. Sienas grezno skolēnu krāsaini zīmējumi, kas glīti ierāmēti un ari ieturēti priecīgos toņos. Vecāko audzēkņu klasēs gar sienām daudzas rakstnieku ģīmetnes — liela formāta, ierāmētas: Pumpurs, Auseklis, Kronvalds, Saulietis, Rainis, Skalbe, Blaumanis, Bārda u. c.
Ēdamistabā ļoti interesanta diagramma par ēdieniem, kas bērniem patīk un kas nepatīk. Izrādās, ka visvairāk Daudzeses jaunatnei nepatīk kāposti, bet vislabāk garšo putu mannā. Kad ap plkst. 14.30 dodamies tālāk — ir noskaidrojies, un skumja rudens saule līst Daudzeses muižas vecajos kokos, dīķī un caur autobusa stikliem ņirbina mums acis.
Nelieli paaugstinājumi, tad atkal purvi un meži, meži, meži...
Nemanot esam iebraukuši
Zalves pagastā
Acis steidzas tvert ātri zūdošās ainavas. Mācītājmuiža, Zalves upīte, ko patreiz bagarē... Baznīca... Un tur mežs...
 „Vai tur nav nošauts Jūlijs Dievkociņš?"
„Jā, turpat kautkur tai vietai vajag būt", paskaidro Zalves pagasta vecākais Bajinskis, parādīdams Zalves kapsētu, kur aprakts soda ekspedīcijas nošautais dzejnieks. — Kā zināms, maigo liriķi, kurš toreiz Zalvē bija skolotājs, apvainoja piektā gada nemieru līdzdalībā un kādā ziemas dienā veda uz nopratināšanu. Vai nu vedējiem bija apnicis brist pa sniegu, vai arī kautkādu citu iemeslu dēļ,—tie ieveduši Dievkociņu turpat mežā un — nošāvuši.
Bijušā grāfa Šuvalova pilī, ko brīdi varam redzēt pa autobusa kreisās puses logiem, tagad ierīkota skola. Pie tās liels, vecs parks ar retiem un skaistiem kokiem. Pieci audzinātāji zemnieku bērniem māca mīlēt savu zemi vairāk par visu, lai nevienai svešai varai nebūtu ļauts bērniem atņemt skolotāju par to, ka viņš mīl savu dzimteni un viņas patstāvību.
„Jā, un tagad zemnieka dēli ceļ lielākas un skaistākas skolas, nekā senāk grāfi pilis!" iesaucas kāds no mums un mēs visi lepnuma pilni tam piekritām.
Kas gan, teiksim, šī paša Šuvalova pils, salīdzinot ar Daudzeses pamatskolu, nerunājot nemaz par Neretas jauno gaismas lielceltni! —
Pie Zalves tautas nama apturam un pagastvecākais Bajinskis aicina apskatīt, kā nevajag namus celt.
Agrāk nams piederēja izglītības biedrībai "Ausma ", kuras priekšgalā bija gadījusies kreisa vadība un kaut gan saņēma dažādus pabalstus, darbi uz priekšu negāja. Savestie koki sapuva, sabiedrības uzticība sāka zust. Beidzot biedrība taisīja skaistu žestu un — atdeva namu aizsargiem ar... visiem parādiem. Lai no iegūtā nama, kas senos laikos ir bijusi muižas alus bode, izbūvētu daudzmaz apmierinošu izrīkojumu zāli — nepieciešami ap Ls 16000. Bet tā kā pie šis summas nav viegla tikšana, tad aizsargu nodaļai ne mazums rūpju.
„Te mēs mācamies" , saka Bajinskis, „ka vispirms jābūt skaidrībā par naudu un tikai tad drīkst ķerties pie būves". Aizsargi tomēr cer uz nākošo vasaru vajadzīgos pārbūves un paplašināšanas darbus izvest. Pagaidām izrīkojumi notiek tādās telpās, kādas tās ir: neērtās, šaurās. Virs nama durvīm lepojas uzraksts: „Tējnīca ar Alu".
 (Turpmāk vēl).

J.Jaudzems
Jēkabpils Vēstnesis Nr. 47
Ceturtdien, 19. novembrī, 1936. gadā
www.periodika.lv

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru