Kā mazs tālumnieku pagasts uzcēla modernāko skolu Zemgalē – Daudzeses pagasts, 1930-tie gadi

Daudzeses skolai ir gara vēsture – tās pirmsākumi meklējami deviņpadsmitā gadsimta četrdesmitajos un piecdesmitajos gados (1937. gada Jēkabpils Vēstneša publikāciju par skolas vēsturi, ēkām un skolotājiem var skatīt te: http://piliensjura.blogspot.com/2015/04/pie-tautskolu-supuliem-daudzeses-skolas.html ).

Kā tieši tika pieņemts lēmums būvēt jauno nelielā Daudzeses pagasta  skolas ēku, preses publikācijās neatradu. Acīmredzot izskaidrojums ir vienkāršs -  tolaik skolai atvēlētā muižas pārvaldnieka māja kļuva par šauru un nepiemērotu.

Līdzekļu vērienīgajai būvei vajadzēja daudz – jau minētajā publikācijā norādīts, ka ēka izmaksājusi Ls 89 000, un ir piemērotas arī klaušas par Ls 30 000, vēl citā 1931. gada ziņā (http://piliensjura.blogspot.com/2015/04/modernaka-skola-zemgale-1931-gads.html ) minēti 140 000 latu (7 miljoni rubļu) Līdzekļi tika meklēti valsts aizdevumos – piemēram, 1929. gadā Daudzeses pagastam piešķir 12 500 latu valsts pabalsta un 6000 latu aizdevuma. Interesanti, ka kopā 1929. gadā jaunu skolu būvēšanai un veco remontam naudu  tika prasījuši108 pagasti, bet to piešķīra mazāk kā pusei – 49. Visi 49 pagasti bija aprēķinājuši, ka to skolu būves izmaksās Ls 2 313 566,91 un jau saņemti no valsts Ls 360 750 — pabalstos un Ls 218 648 — aizdevumos.

Kādā tālaika rakstā daudzesiešiem veltīta indīga piezīme par šo tēmu: „Ieprasos, kur daudzesieši tikdaudz naudas ņēmuši, man atbild, ka kas tad cits došot ja ne valdība Ar pabalstu dabūšanu daudzesiešiem arvien laimējoties. Paši viņi iestiguši parādos” (Valdis Ūdris, „Brauciens Augšzemgalē”, Jēkabpils Vēstnesis, 1932.).

Skaistā skolas ēka sākumā paceļas ātri - 1930. g. 2. septembrī pagasta padome uzdod uzņēmējam Mārcim Grundulim ēkas būvi,  6. septembrī jau sāk rakt jaunās celtnes pamatus, bet 30. novembrī daudzesieši svin skolai spāru svētkus. Jau 1931. g. 13. oktobrī jaunajā namā iesākas mācības, lai gan īsti viss pabeigts vēl nav. Tālāk skolas ēka top pamazām, lēni un smagi -  tikai 1935. g. izdevās skolu apmest, izbalsināt un iesvētīt (27. oktobris, 1935. g.). Tikpat smagi iet ar parādu atdošanu – 1931. gadā Daudzeses pagastam  skolas būves parādu nomaksai Ministru kabinets piešķir Ls 1000. 1936. gadā pagasts lūdz atlikt parāda nomaksu, un tiek atļauts 50 460 Ls lielo parādu samaksāt 28 gadu laikā.

Jēkabpils apriņķa lauku pašvaldību vecākais P. Prikulis, stāstot Jēkabpils Vēstneša žurnālistam par 1936. gada revīziju Daudzeses pagastā (Nr. 38, 17septembris, 1936.g)  saka „Skolas jaunbūves vajadzībām izdarīts aizņēmums no Latvijas Kredītbankas uz 28 gadiem un vēl skaitās nenomaksāti Ls 50460, kas gadā prasa no pašvaldībās termiņmaksām vairāk kā 1000 latu.” Tāpēc Daudzeses pagasts, saprotot, ka netiks galā ar maksājumiem, vērsies pie „Izglītības ministrijas ar lūgumu pārņemt skolu valsts uzturēšanā, dodot skolai apgaismošanu, apkurināšanu, mācības līdzekļus u. t. t. — izglītības ministrija lūgumu noraidījusi”.

P. Prikulis norāj Daudzeses pagastu par vieglprātību, uzņemoties tik lielas kredītsaistības – „uzceļot savām financiālām spējām neatbilstoši lielu skolu, ar to ierobežojot iespēju drīzākā laikā uzsākt nepieciešamo pagasta nama, doktorāta un nespējnieku patversmes būves. …. jāņem vērā, ka Daudzeses pagasta budžets ir tikai Ls 15000.- liels, no kura apm. vienu septīto daļu iztaisa termiņmaksas par aizdevumu”. (Jēkabpils Vēstnesis Nr.12, 25. marts, 1937. gads).

Tas viss gan nekavē lepoties ar Daudzeses skolu kā Kārļa Ulmaņa valdības lielu sasniegumu (jāsaka gan, ka Ministru prezidents K.Ulmanis varu pārņēma tikai 1934. gadā, kad skolas ēka jau bija faktiski uzcelta un jau darbojās).

Tomēr  – neskatoties uz finansu peripetijām, kariem un varas maiņām – Daudzeses skola stāv joprojām un darbojas. Tātad – tas bija to vērts!

Izmantota informācija no www.periodika.lv

 

Attēlā - jaunās Daudzeses skolas ēkas foto no R. Dēliņa raksta „Zem Latvijas debess…” (Sējējs, 01.11.1938.), kurā aprakstīti Latvijas valsts sasniegumi.