Tas bija tur - Sēļzemē (1936)...3.turpinājums: Nereta

Interesanti, cik pieticīgi nakšņo augstākā apriņķa vadība un pagastu priekšnieki ekskursijā...

Tas bija tur - Sēļzemē..

Ceļojums pa Jēkabpils apriņķi

(Turpinājums)

Jau krēslo, kad iebraucam

Neretas daļā.

Labi lauki — iekopti un lieli. Labas arī ēkas. Tikai rudzi, tāpat kā visur, šoruden pavāji iezēluši.

Pie jaukajiem, mīlīgi lēzenajiem Neretas uzkalniņiem acīm tik labprāt gribētos kavēties ilgāk, jo no viņiem runā tas smaidošais miers, ko mēs pazīstam no neretieša Jaunsudrabiņa grāmatām. Varbūt šo uzkalniņu apaļās līnijas devušas apaļumu arī Jaunsudrabiņa zīmējumiem? —

Bet nav jau laika skatīties. Pazib jaunceļamā autobusu piestātne, stacija un citas ciema ēkas. — Es saku — ciema, jo Nereta ir vienīgais oficiāli atzītais ciems Jēkabpils apriņķī.

Mašīna apstājās tieši pie mūsu ceļojuma galvenā mērķa, attiecībā uz Neretu, —, pie jaunceltās pagasta sešklasīgās pamatskolas.

Kautgan diena jau skatam devusi ļoti daudzi — gan skaista, gan vērtīga un pamācoša, tomēr neretiešu jaunceltne jau ar savu grandiozo ārieni vien izpelnās mūsu apbrīnu un paši neretieši sirsnīgāko atzinību: par milzīgo uzņēmību un drosmi, bez kādas šajā uzkalnā nebūtu pacēlusies lepnā četrstāvu celtne, kas ar pilnu tiesību var nest Leišmales gaismas pils nosaukumu.

Tiem, kam pašiem stāv priekšā skolas namu celšana, varbūt, pamostas savāda vēlēšanās.. un tāpēc vispirms uz Neretas pagastvecāko Kalniņu birst no visām pusēm jautājums:

„Cik izmaksā?"

Izrādās, ka lieta grozās ap 150. 000 latiem. Zīmīgi tomēr, ka no šīs summas aizņēmuma ceļā iegūti tikai 60.000 latu, bet pārējie pašu līdzekļi.

Pirmo stāvu aizņem plaša garderobe, trīs guļamistabas meitenēm, mazgāšanās istaba, apkalpotāja dzīvoklis un ēdamistaba ar teicami iekārtotu virtuvi. Ēdamistabā katram skolēnam savs atsevišķis skapītis Lieli logi. Kopgaldā piedaloties puse no audzekņiem.

Otrā stāvā — divas klases, skolas kanceleja, skolotāju dzīvokļi, trīs guļamistabas zēniem un vēl citas telpas. Trešā stāvā bez vairākām, klasēm arī — liela, augsta, gaiša un skaista zāle, kādas mūru apkārtnē, bez šaubām, nebūs nevienai skolai.

No kādas klases loga brīdi noraugāmies nedaudz metrus attālajā vecajā, jeb tā sauktajā Ķesteru pamatskolā, un vēl vecākajā Neretas pamatskolā, kas atrodas arī turpat netālu.

„Toreiz kad pacēlās Ķesteru pamatskola" , iesāk kāds stāstīt, „tā likās mums liela un lepna salīdzinot ar veco namiņu. Bet nu? — Ķesteru skola liekas priekš šīs celtnes tikpat maza un niecīga, kā toreiz rādījās vecais namiņš... Bet pēc gadiem, pēc daudz gadiem... varbūt mums būs vēl dižākas pilis?"

Uz krēslas spārniem domās atlaižas kādreiz bērnībā deklamēta Līgotņu Jēkaba dzejoļa vārdi par kalnu, kurā grib tikt dažs labs bajārs cēls, bet tam pusdienas tveicē nogurst soļi un dzejnieks pareģo:

„Nāks cits, nāks zemnieka dēls,

Kam iedots no likteņa tēva

Ir dimanta zizlis mazs. —

Ar to viņš nokļūs kalnā —

šis zizlis ir cenšanās..."

Pēc skolas apskates dodamies vakariņot. Te nu vienprātīgajai ceļotāju saimei jāpiedzīvo pirmās šķiršanās skumjas: apriņķa vecāko P. Prikuli dienesta pienākumi sauc atpakaļ uz Jēkabpili un ekskursijas vadību nākošā dienā viņš nodod revidentam Balodim. Jūsu līdzstrādniekam nākas būt lieciniekam, cik sirsnīgi un patiesi visi pagastvecākie cieni un mīl savu šefu — apriņķa vecāko. Kad viņš pēc īsas uzrunas dodas uz durvīm, visi pieceļas, vēlē laimīgu ceļu un vēdina rokām un mutautiņiem. Šī saprašanās un vienprātība ir atslēga tiem straujajiem uzplaukuma noslēpumiem, kādus patreiz apriņķis piedzīvo.

Lielākā daļa naktsmājas atrodam krājaizdevu sabiedrības namā, kur neretieši uz soliem sataisījuši mīkstas guļas vietas. — Kad pašreiz jau laižamies visdziļākajā miega atvara, pēkšņi atskan baigs kliedziens. Istaba ir pilna mēnešgaismas, lampa izdzisusi, bet neviena, izņemot pašus gulētājus, neredz. Beidzot izrādās, ka kāds pa miegiem kāvis milzīgi lielu, un niknu vepri. — Drīzi vien atkal visi esam aizmiguši un vienotiem spēkiem „zāģējam" logu uz saulainu rītdienu.

Bet — rīts ataust miglains un pelēks. Jauno dienu sākot, vispirms apskatam savas naktsmājas — krājaizdevu sabiedrības namu, ko mums izrāda grāmatvedis J.Grīslītis. Lielās celtnes būve iesākta 1928. gadā . beigta — 1932. g. Izmaksa Ls 68.000. Visa pašu nauda, pabalsts saņemts tikai 5500 latu apmērā. Namā ir plaša zāle ar 500 sēdvietām, liela, ērta skatuve, daži dzīvokļi, telpas krājaizdevu sabiedrības tiešām vajadzībām u. t. t. Krājaizdevu sabiedrībā patreiz skaitās 550 biedru. Tās bilance  — Ls 242.000. Vietējo noguldījumu ir ap Ls 75.000. — Zālē pie sienām valsts vīru un rakstnieku ģīmetnes, gleznas. Goda vieta ierādīta arī Jaunsudrabiņam: divas viņa gleznas baltos rāmjos un liela formāta ģīmetne pušķo zāles labās puses sienu.

— Nav vēl brokastlaiks, kad Neretas nami jau māj ardievas. Uz mirkli pazib ari vieta, kur top jaunā pienotava. Tagad neretieši var atsaukties kā dižākās apriņķa pamatskolas īpašnieki, bet pēc šis pienotavas nobeigšanas tie varēs lepoties ar tik modernu pienotavu, kādas nav vēl visā valsti.

(Turpmāk vēl)

J.Jaudzems

Jēkabpils Vēstnesis Nr. 49

Ceturtdien, 3. decembrī, 1936. gadā

www.periodika.lv