trešdiena, 2015. gada 1. aprīlis

Tas bija tur – Sēļzemē (turpinājums)


Tas bija tur - Sēļzemē...

Ceļojums pa Jēkabpils apriņķi

(Turpinājums).
Dūc atkal motors un mašīna mūs viegli šūpo pa Jēkabpils-Jaunjelgavas šoseju. Pazib akmeņainā Saka, Mucenieku vītoli. Lielos kokos paslēpušies Gravāni, kur jaunības dienās pie Drukerta vienu laiku dzīvoja dzejnieks Kārlis Skalbe, kad bija saguris, un dzēra pienu, rakstīja dzejoļus un gāja uz Jēkabpili spēlēt teātrus. Reiz kādā izrādē Skalbem aizkulisēs vajadzējis ar lampas kupolu imitēt svētvakara zvanus. Zvans skanējis, skanējis, bet pēkšņi — štrinkš! — saplīsis kupols. Tie, kas atradušies uz skatuves un kam drīzi atkal vajadzējis runāt par zvanīšanu, nobijušies un gudrojuši kā pārgrozīt tekstus, lai nebūtu jāmin zvani. Bet — visiem par izbrīnu — kad nākusi attiecīgā vieta, zvans atkal zvanījis... — Izrādījies, ka Skalbe ātri apķēries, ieskrējis kādā viesnīcas numurā, jo izrāde notikusi viesnīcas zālē, paķēris naktspodu un turpinājis mierīgi zvanīšanu.
Ābeļu pagasta nespējnieku patversme... Nelaimīgā Salas pamatskola, kas nevisai sen celta, bet tagad jau brūk kopā un prasa lielus līdzekļus pārbūvei...
Tuvojoties Sēlpilij, paliek aizvien kalnaināks. Lejās ganās sarkanraibās govis, kas pie sēļpiliešiem sevišķi godā, kalniņos — baltas birstaliņas, kas vēl nav izšķiedušas visu lapu zeltu...
Liepavotos piestājam un pa čaukstošām lapām piebirušiem celiņiem, gluži kā kādreiz Jancis un Mārčs, nokāpjam pie Staburaga un brīdi ļaujamies tam mieram un nemieram, kas sašūpo viļņos ceļinieka dvēseli, kad nonāk vietās kas skaistākās dziesmās minētas un varoņu pēdu pilnas.
 Bet ceļniekam jau nav laika. Tālāk! Tālāk! — Mašīna mūs rauj uz Seci. Ceļmalā, pie zilās priežu meža sienas nostājušies, mūsos noskatās dzelteni bērziņi un, grāvjmalās stāvēdamas, atdod godu piena kannas, jo domā, ka mēs, varbūt, braucam uz pienotavu un paņemsim līdzi.
Secē izkāpjam
pie jaunās un diženās pagastnama celtnes. Tas ir tiešām liels, gaišdzelteni krāsots divstāvu nams ar plašiem logiem un priecīgi veramām durvīm. Pagalmā, kur vēlI manāmas darba trauksmes atliekas, sagaida pagasta vecākais Svarāns un Sērenes pag. vecākais J. Jaunzems.
Jaunā Seces pagasta nama celšanai aizņemti Ls 30.000, pašiem savu līdzekļu Ls 19 000. Pavisam izmaksā ap Ls 51.000. Klaušas izlietotas par 12000 latiem. Pilnīgā kārtībā nams būs novembra beigās.
Pirmā stāvā piemīlīgas un gaišas telpas publikai, kancelejai, dzimtsarakstu nodaļai, valdei, apkalpotājam u. t. t. Visur glītas balto podiņu krāsnes, labi izkrāsotas sienas. No logiem paveras jauks skats uz tuvējo, kokiem apaugušo, upīti, ceļu un plašu apkārtni. Praktiski izmantoti starpmūri, ierīkojot tajos ugunsdrošus arķivus, klozetus u. t. t. — Otrā stāvā dzīvokļi ārstam, darbvedim un kancelejas darbiniekiem, kā arī neliela zāle svinīgiem aktiem. — Visā namā ievilkti ari ūdensvadi. Liels pluss, salīdzinot ar daudziem citiem pagastiem, seciešiem ir elektriskā apgaismošana. Strāva nāk no Juglas.
Pagasta nams piebūvēts galā bijušam lauksaimniecības biedrības namam, ko par parādiem pārņēma pašvaldība un tagad to pārbūvē, pieskaņojot kā no ārpuses, tā no iekšpuses pagastnamam. Še vēl pārbūves darbi iet pilnā sparā. Pārbūvei Kultūras fonds piešķīris Ls 2000, vietējās privātorganizācijas Ls 2500.
Ar šo pārbūvi secieši būs tikuši pie priekšzīmīgas un pilnīgi pietiekoši lielas sarīkojumu zāles — ar 600 sēdvietām. Liela ari skatuve. Zem skatuves plašas un labi izmantojamas telpas aktieriem, aktieru vakariņu sarīkošanai, virtuvei u.t.t., kaut ir arī atsevišķas aktieru istabas. — Jāgādā vēl dekorācijas.
Jaunais Seces pagastnams būs labākais visā apriņķī. Līdz šim pagastnama vietu izpildīja šauras, nepiemērotas telpas, ko tagad pārbūvēs nespējnieku patversmes vajadzībām, jo tagad tie mitinās dažādās vietās.
Pēc apskates — darbvedis Vadelnieks ielūdz pusdienā. Turpinot ceļu, mūsu skaits ir pieaudzis par divām personām: mums brauc līdzi ari Seces un Sērenes pagastvecākie, tā kā nu ir kopā simtprocentīgi visa Jēkabpils apriņķa pagastu vadība.
(Turpmāk vēl).

J. Jaudzems
Jēkabpils Vēstnesis, Nr. 46
Ceturtdien, 12. novembrī, 1936.g.
www.periodika.lv

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru