Ar ūdeni ir tā – katrs piliens kādreiz nokļūst jūrā vai okeānā. Saplūst ar to. Bet kā ir ar cilvēka dzīvi? Vai katra cilvēka ikdienas solis, dzīves izvēles un liktenis veido vēsturi?
Lasot vēstures grāmatas liekas, ka lielo notikumu vētras izmētā cilvēkus kā skaidiņas, un viņu dzīves stāsti saplūst viendabīgā masā.
Mani interesē „vietu stāsti” – par to, kā veidojusies mūsdienu ainava vietās, kuras ir tuvas un pazīstamas. Turpat arī "cilvēku stāsti" - par tiem, kas te dzīvojuši.
Gaiķu pagastam, skolas būves nobeigšanai, ministru kabinets
vakar piešķīra Ls 400.000 aizdevumu. Daudzeses pagastam, skolas būves parādu
nomaksai kabinets piešķīra Ls 1000.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru